Sveikas meitenes!
Šķiet, ka esmu nedaudz sapērusies savās domās un ceru, ka pašai kļūs skaidrāk, kad to visu izklāstīšu diskusijā.
Lieta tāda, ka pirms 3 mēnešiem uzsāku jaunas attiecības. Viss būtu lieliski (kā jau attiecību sākumā :D), tikai vakar mīļums mani bišķi izsita no līdzsvara. Zinu, ka manam puisim ik pa laikam patīk ietusēt ar savējiem lielā daudzumā lietojot alko, bet es pati esmu praktiski nedzērāja (retu reizi kāda vīna glāze). Man tas nekādas problēmas nesagādā, pilnigi pieņemami liekas, ka cilvēkam ik pa laikam (reizi mēnesī) gribas ietusēt ar saviem draugiem, bet... Lieta tāda, ka viņam drīzumā ir dzimšanas diena. Un vakar viņš ieminējās, ka atbrauks pie manis īstajā dienā, bet nedēļas nogalē rīkos svinības, bet man tur nebūšot interesanti, tāpēc es netieku aicināta. Jāatzīst, ka sajutos tā, it kā man uz pieres tiktu uzlikts zīmogs-paldies, bet manā kompānijā Tu neiederies. Lieta tāda, ka neesmu pazīstama ne ar viņa vecākiem, ne draugiem (izņemot kopīgos studiju biedrus, kas lielākoties ir mani labi draugi). No vienas puses saprotu, ka viņš to nedomāja ļauni, jo tiešām domā, ka man būs garlaicīgi, bet tomēr nedaudz sāp, ka es redz tgd būšu tā labā un garlaicīgā, kas ir derīga kaut kādam teātrim un vakariņām divatā, bet ikreiz, kad gribēsies tusēt viņš pazudīs ar draugiem, kuriem kaunās mani pat parādīt. Piebildīšu, ka neesam padsmitnieki un attiecības veidojas nopietnas.
237
