Pirms dažām dienām sāku lasīt grāmatu. Izdomāju, ka pievērsīšos nopietni, izpildot tos punktus, kas minēti. Filma mani neuzrunāja, bet grāmata gan. Tagad gan jāpabeidz mācīties trešdienas eksāmenam, bet pēc tam gan izveidošu to kolāžu, apgalvojumus, jo tiešām ticu, ka domas veido to, kas mēs esam un kas ar mums notiek.
Kad lasīju, mēģināju atcerēties gadījumus, kad tā ir bijis, un secināju, ka tiešām bieži! Tāds interesants gadījums bija, piemēram, rudenī - ar draudzenēm taisījāmies iet uz klubu padejot, un pirms tam es tā skatījos draugos albūmus, ieraudzīju vienu puisi, ar kuru mācījos kopā vidusskolā, jau divus gadus nebiju satikusi, un nodomāju pie sevis, bez jebkādiem zemtekstiem - o, būtu jauki, ja viņš arī tur būtu. Un... viņš bija arī. :-D Tai pašā dienā, tai pašā klubā - nekāds īpašais pasākums tas nebija, tāpat vien. |-)