Sašutums

800

Reģ: 10.10.2010

Šodien gāju pa Brīvības ielu un no tāluma redzēju, kā divi pensionāri un ratiņiem cīnās, lai tiktu uz ielas no apmalītes. Pirms manis gāja kādi trīs cilvēki un neviens neapstājās, lai palīdzētu. Es piegāju klāt un pajautāju, vai drīkstu palīdzēt. Večiņa tādā žēlā balstiņā teica, ka lai lūdzu, lūdzu palīdzot viņas vīram tikt nost no apmalītes, jo pati ar mokām jau bija nobraukusi nost. Man sametās tāds kamols kaklā par to, cik vienaldzīgi ir cilvēki riņķī un par to, ka vecumdienās pat nav neviena, kas varētu pa pilsētu večukus izvizināt. Un tās apmales tik stulbas vietām. Gandrīz sāku mimbāt turpat uz vietas. Kāpēc mūsu valstī ir tik vienaldzīgi cilvēki?!

02.06.2011 23:40 |

Persephon

9202

Reģ: 13.03.2011

Katram savas problēmas ir svarīgākas, katrs savās ikdienas gaitās ir tik aizņemts, ka nav laika atskatīties un palīdzēt līdzcilvēkiem! Bet tu ļoti jauki izdarīji! 8-) :-)

02.06.2011 23:45 |

lilcha

1326

Reģ: 29.01.2009

Malace.
Citiem vienkārši visticamāk nebija drosmes. Nu jā, tāda ir tā Latvija. ;-)

02.06.2011 23:45 |

bow

136

Reģ: 22.05.2011

Tieši tā ,katrs aizņemts ar savām domām, un neviens neiet skatoties apkārt kuram nu pieiet klāt un pajautāt vai nevajag izdarīt viņam to un šito!
Mēle taču mutē ir - ja vajag palīdzibu lai palūdz, reti kurš atteiks! Un lai nepiemirst pateikt paldies - sab. transp. ir pietiekami redzēti gadījumi, kad pat paldies aizmirst pateikt, ja palīdz kaut ko iecelt vai palaiž apsēsties! Neesam vienaldzīgi, ja palūgs - palīdzēsim!

02.06.2011 23:49 |

sveetaa

800

Reģ: 10.10.2010

spotlight on me, tie cilvēki jau gāja tieši garām. Viņi bija turpat uz ietves. Man tas prasīja 2. minūtes. Es domāju vēl par to, ka ja cilvēkiem nav nekādu jūtu, vai viņi tiešām domā, ka paši mūžam būs jauni un, ka liktenis nevar pagriezties tādā pat situācijā kādudien. Tad viņi kliegs, ka cilvēki ir cietsirdīgi. Vispār pēc šodienas es iedomājos, ka vajadzētu uztaisīt sociālo kampaņu par iecietību pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

02.06.2011 23:50 |

jaukums

7596

Reģ: 29.01.2009

citreiz taa ka piedavaju paliidiibu un sanemu pretii .... vaardus.Bet nu priecajies ka vareji palidzet!

02.06.2011 23:51 |

chocolate_girl

2925

Reģ: 29.01.2009

jauki,ka palīdzēji :-) es

atkal reizēm aizdomājos par tiem cilvēkiem,kas guļ zemē,jo būtu jau jāmodina un jāpalīdz,bet tai pat laikā,ja nu ir piedzēries un man uzbruks? nevar jau zināt,kas tam cilvēkam galvā darās..

02.06.2011 23:52 |

sveetaa

800

Reģ: 10.10.2010

bow, nu sabiedriskā transporta simulanti jau ir cits stāsts. Pieturā pūš un elš. Kad pienāk autobus, ar elkoņiem visus izdzenā un tad sasēžās un atkal pūš un elš. :D Bet visi jau nav vienādi. Es nezinu, vai es gribētu kādam lūgt palīdzību. Invalīdiem tomēr ir vajadzība pašam sev pierādīt, ka viņi nav dārzeņi, vai arī kautrējās. Šie bija tiešām bezpalīdzīgi.

02.06.2011 23:54 |

sveetaa

800

Reģ: 10.10.2010

chocoo, jā, saprotu. Vienreiz mēs ar draudzenēm izsaucām ārtos. Šie bija tik neapmierināti, ka bomzītis jāvizina tagad. No piedzērušiem man arī bail.

02.06.2011 23:58 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Agrāk palīdzēju vairāk, tagad, ja tiešām redzu,ka vajag palīdzību, jo večuki visai labi sasprindzina spēkus. Jau divas reizes esmu dabūjusi ar ratiņiem kāpjot sabiedriskajā, un,jā, tieši sabiedriskajos es vairs nelecu nost no krēsla, kad ieraugu vecāku (nevis vecu) cilvēku.

03.06.2011 00:02 |