Ticība!

pastāv visums, enerģija,kura Tevi dzen uz priekšu.. šo enerģiju radi Tu pats..
ar labām domā izstaro pozitīvo vilni.
Tu paļaujies tikai uz saviem spēkiem, jo vairāk koncentrēsies,itkā lūdzot kādam, jo vairāk sevi noskaņo un sagatavo to arī dabūt :)

Piemēram vārdam "mīlestība" nav skaidrojuma un pat pamatojuma. Tāpat ir ar ticību. Tu jau vari teikt, ka nav tam pamatojuma, pierādījuma, bet cilvēki tomēr tic.
Un man arī nevajag nedz pierādījumu, ka Dievs ir, nedz arī kādu pamatojumu tam visam, bet es vienkārši ticu un man palīdz!

Par to arī domāju , ka vienmēr jau visam nemaz nevajag izskaidrojumu , jo ir lietas , kas vienkārši ir . Nu katrā gadījumā es šobrīd uz to visu esmu sākusi skatīties no cita skatu punkta un tāpec tadas pārdomas manī raisās.

Ticu, jo tā man ir vieglāk, vienalga cik naivi, bērnišķīgi vai muļķīgi tas ir. MAN IR VIEGLĀK!

Pasaulē ļoti daudzām lietām nav fiziska izskaidrojuma. Ne visa pasaule balstās uz fizikas likumiem. Kā jau es minēju, piemēram, mīlestība, pārdabiskas lietas, spējas, Dievs u.tt. šīm lietām vienkārši nav izskaidrojuma un nemaz nevajag. Katrs šīs lietas uztver savādāk.

+ Krītiņš

Lai ir pašapmāns, bet tā ir vieglāk dzīvot un skats uz dzīvi gaišāks.

man ir tieši, kā rakstīji :) Neticu nepierādītām lietām. Kristietību vispār uzskatu par vienu lielu biznes plānu, tomēr saprotu, ka no reliģijām var paņemt ko nereliģiozu, bet ļoti vērtīgu. Tajā pašā bībelē ir simt un viens labs padoms dažādām dzīves situācijām. Un lūgšanas pie galda - kādā grāmatā izlasīju domu, ka būtībā pie galda tu pateikties vari pats sev, ka esi šo visu sagādājis, ka tev ir iespēja būt mājās, ieturēt maltīti, būt ar sev tuvajiem. Tur vairs nav saistības ar reliģiju, bet gan ar savu pūļu un panākumu atzīšanu, un ikdienišķā novērtēšanu ;-)
Tāda klaja nodošanās ticībai man gan šķiet noderīga vien galējā bezcerībā esošajiem, kad "kāda tur augšā" rūpes ir vienīgais salmiņš.. Tad, jā, ok, bet ja saprātīgs cilvēks tic kādam uz mākoņa maliņas sēdošam.. nu man tas nav saprotams ;-)
Bet budisma filozofija man ir vistuvākā.. Tas man šķiet tā tīri un pareizi.

Es arī neatbalstu, lai man piedod visi katoļi, bet katoļu ticību. Tas viss ir bizness. Lielākā daļa šo ticīgo iet, krīt ceļos, lūdzās, sūdz grēkus, iznāk no baznīcas un turpina citiem riebt un grēkot. Pēc pieredzes saku, jo pazīstu šādus cilvēkus.

paga, tu taču runā par ticību. es, personīgi, ticību ar reliģiju un baznīcas kultu bāžu atsevišķos maisos.

Par so jautajumu daudz esmu domajis, un nonacis pie secinajuma - ja ar tas visuvarenais ir, ceret, ka vins palidzes, protams, var, bet uz to divapaligu vien palauties gan neieteiktu.

switched on -Tu esi gājusi uz Budisma centru tepat Latvijā?
lieliskas lekcijas,ārzemju skolotāju,pavisam cita gaisotne :)
un Budismā tā arī ir,ka paļaujies uz saviem spēkiem.. Buda ir teicis,ka TU vari man neticēt un Tev nav man jātic,bet pamēģini pats praksē!! un gana daudz piekritēju viņam,kas pamēģināja un saprata-jā,tas darbojas.
Lai dzīvotu kā Budists,nevar būt slinks (kā es :D) nepietiek noskaitit pārtarus reizi nedēļa..

Ticība dievam ir iedomu drauga esība. Un visi reliģiju kari,kas gadsimtiem notikuši, ir mērošanās -kuram šis draugs labāks.

Es neticu dievam,neticu,ka dievs radīja pasauli,jo par reālāku uzskatu pieeju šim jautājumam no fizikas puses, tāpat neticu,ka kāds dievs mani pieskata vai interesējas par manas dzīves problēmām. Dievs ir cilvēku pašu izdomājums,tā ir tā pati cerība,tikai citādāk nosaukta.Manuprāt, ja cilvēks cer,ka kādi apstākļi iegrozīsies tomēr kaut kā viņam labvēlīgi, cer uz likumsakarībām,no kurām izriet viņa cerības piepildījums,tad viņš nav muļķis,bet reāli cer. Ja cilvēks cer,ka dievs no gaisa ko nometīs, kaut kas ne no kā radīsies,tad var teikt,ka cerība muļķa mierinājums.

Neatbalstu arī visus no ticības izrieto
ošos pasākumus,piemēram, grēku sūdzēšanu,vispār nesaprotu šo sistēmu,ka kāds(mācītājs) ir tiesīgs atlaist tev grēkus? Ko tas vispār nozīmē-atlaist grēkus? Dari sliktu, pastāsti reāli random cilvēkam un laimīgs dzīvo tālāk?Pašam cilvēkam jātiek galā ar savu sirdsapziņu,labojot grēkus.
Ai,es varētu te vēl ļoti gari izpausties.

Neticu dievam un baznīcai ne tik! Bet es zinu, ka ir kaut kas augstāks, kas palīdz! Nesen par to pārliecinājos. Tas nav vīrs ar gariem matiem un bārdu, bet kaut kas netverams un neaprakstāms. To nevajag pielūgt vai slavēt vai sūdzēt tam grēkus, tas vienkārši palīdz iegrozīt lietas pareizā virzienā.

esmu pareizticiiga. beerniibaa, ar maates spiedienu, ljoti daudz luudzos un gaaju uz bazniicu, iisti pat varbuut nesaprotot - kaapeec! Kad izaugu, viss no taa ko dariju - izgaisa, jo iisti nesapratu, kaapees es to daru, kam. Pateikshu vienu, es ticu sveetbildeem, jo tie ir reaali cilveeki, kas iecelti sveeto kaartaa. Sveetbildes arii ir taas, pie kuraam griezos peec paliidziibas. Par Dievu taapeec teikt neko nemaaceeshu. Bet ticu ljaunajam un labajam noteikti. Taa tieshaam ir teema, par kuru var ljoti daudz runaat, jo taapat neviens nezin kaa ir patiesiibaa...liidz ar to gruuti spriest par to, kas ir un kas nav, bet ka neesam vieni visumaa, tas ir vairaak kaa skaidrs.

vispaar, kad domaaju par shiim lietaam, man ir shausmiigi daudz jautaajumi :D piemeeram, par to pasaules rashanos, man liekas, ka nekam nav bijis saakums un nekam nav gals, zeme un kosmoss ir bezgaliigs un kad to iedomaajos, man paliek slikti :D

Noskaties filmu The Secret un varbūt šis tas kļūs skaidrāks.
Manurpāt tajā ticībā vienīgais, kas atšķiras ir tas, kā tiek nosaukti tie augstākie spēki - Visums, Dievs, Allahs vai vienalga kas. Pārējais jau ir tikai ticības izveidotāja interpretējums, izdomājums utt.