Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Par laimi.

 
Reitings 2677
Reģ: 27.07.2010

Sveikas, drūmajā svētdienā. ;-)

Es te aizdomājos,šoreiz ne par dzīves jēgu un tās meklēšanu, bet par laimi.

Vai jūs esat laimīgas, un kas, jūsuprāt, ir laime, kas padara cilvēku laimīgu? Cilvēks pats vai cilvēki,lietas kas viņam ir apkārt?

Jo ir tā, ka laimīga es sen neesmu jutusies, bet nesaprotu kas ir par vainu, visticamāk, ka pati, jo nemāku radīt šo laimes sajūtu. (t)

Kā ir ar jums? :)

29.05.2011 17:16 |
 
Reitings 2677
Reģ: 27.07.2010
(s)
29.05.2011 17:17 |
 
Reitings 1569
Reģ: 25.07.2010
Laime, ir tad, kad par to nav jādomā.
Attiecībās, esmu laimīga, jo par attiecību laimi, neesmu aizdomājusies pēdējos 3 gadus, savukārt par citām laimēm gan.
Domāju, ka cilvēks, pats padara sevi laimīgu, ja to ļoti grib.
29.05.2011 17:21 |
 
Reitings 5625
Reģ: 29.01.2009
Es it kā esmu laimīga, jo, pirmkārt, es un mani apkārtējie esam veseli. Otrkārt, man ir ģimene, jumts virs galvas, darbs...
Bet nejūtos laimīga. Un nezinu, kāpēc.
Es sev cenšos to iemācīt, bet nesanāk... Tikai it kā novērtēju visu, kas man ir, bet nu tas nerada laimes sajūtu :-/
29.05.2011 17:21 |
 
Reitings 7908
Reģ: 05.02.2011
šobrīd jūtos fifty-fifty laimīga.
man laimes un pacilātības sajūtu rada situācijas, kad viss ir kārtībā, lietas rit savu gaitu, nav neatrisināmu sarežģījumu un ar mani ir vislabākie cilvēki :)
tādu mazu laimītes sajūtu man rada kaut vai pamošanās siltā rīta, kad saule spīd tieši uz gultu un ārā čivina putni, un es zinu, ka šodien varu atļauties slinkot :)
Laime ir daudzu mazu, burvīgu mirkļu summa.
29.05.2011 17:22 |
 
Reitings 92
Reģ: 29.01.2009
Čau ;-)
es arī kādu laiku tā īsti laimīga neesmu jutusies un zinu arī kāpēc.
Sen atpakaļ bija tāds laiks, kad man likās - būs man draugs, būšu laimīga. Bet tagad es esmu sapratusi, ka laime jau nav otrā, laime ir pašā. Katrā ziņā tas laimes pamats, ja tā var teikt, ir katrā pašā. Bet es arī uzskatu, ka apkārtējie cilvēki, notikumi utt. ietekmē laimes sajūtu, jo viss jau ir mijiedarbībā.
Tā kaut kā.. :-)
29.05.2011 17:22 |
 
Reitings 2677
Reģ: 27.07.2010
Jā, man ir līdzīgi, it kā no tās materiālas un veselības puses būtu viss okey, tikai nejūtos laimīga visās jomās.
Esmu par to domājusi daudz un dikti, bet ta arī risinājumu neesmu atradusi, tik nonākusi pie secinājuma, ka pati esmu vainīga.
29.05.2011 17:24 |
 
Reitings 3379
Reģ: 29.01.2009
Pēc visiem "kritērijiem" man arī būtu jābūt laimīgai, jo pati vesela, apkārtējie arī, darbs ir, draugs ir, naudas pietiek utt. Bet tomēr trūkst kaut kā. Iekšēja piepildījuma nav. Vēl neesmu atkodusi, kā to dabūt. Varbūt ka visa dzīve arī ir meklējumu ceļš. Varbūt man trūkst adrenalīna dzīvē, kaut gan agrāk domāju, ka šāda harmonija ir tieši man piemērota. Tagad sākt likties, ka trūkst asuma...
Gudras grāmatas jāpalasa, varbūt tapšu laimīgāka :D
29.05.2011 17:25 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
Laimiiga juutos tad , ja viss ir labi un emsu apmierinaata ar notiekoso... :-) un , ja attieciibaas viss ir labi.ja ir kaut kadi striidi ar miiljoto cilveeku juutos nozeelojami :-/
29.05.2011 17:26 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
un laimiiga es juutos kaut kaados briizos,kad tiesi tajaa briidii gribas pateikt- :"paldies tev par so laimiigo briidi"..kaut taadu briizu buutu vairaak
29.05.2011 17:28 |
 
Reitings 712
Reģ: 29.01.2009
Zini ir tā,ka cilvēka pati pati raksturīgākā īpašība ir tā,ka nekad nav īsti labi. Vienmēr vajag vairāk un savādāk. Bet nu jā kāda tad jēga būtu dzīvot bez ambīcijām. Tad jau dzīve viekārši apstātos.
Un nu skatoties no tāda viedokļa,mēs nemaz nespējam būt laimīgi,jo nekad nebūs tā,ka mums ir pilnīgi viss,ko mēs gribam.
Vienmēr trūks laiks,nauda,karjera,draugi. Nu da jeb kas,bet vienmēr kaut kā nav līdz galam.
Bet es ja es atmetu šo pilnības sajūtu,tad es varu teikt,ka jā,es esmu laimīga. Es atteicos no visa,kas nav vislabākais. Un šobrīd mana dzīve ir piepildīta.
Es jūtos laimīga pati sevī. Un nekad iepriekš es tāda neesmu jutusies. Tas ir fantastiski. Es tiešām baudu šo laiku :-)

Un atbildot uz tavu pēdējo jautājumu-zini,es uzskatu,ka to cik mēs esam laimīgi veido mūsu attieksme,no attieksmes izriet cilvēki,kas ir apkārt. Un galu galā šie cilvēki rada klimatu,kurā jājūtas laimīgiem. Nepareizi ir gaidīt uz citiem,kad tie dos laimi. bet tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst,ka tikai mēs paši varam sev dot to,kas mūs dara laimīgus. Parasti tie ir cilvēki :-)
29.05.2011 17:30 |
 
Reitings 50
Reģ: 29.01.2009
Ir dienas, kad esmu vairāk laimīga un ir dienas, kad esmu mazāk laimīga.Bet esmu ceļā uz pilnīgas laimes sasniegšanu.

Laime ir mūsos pašos un tā nekur nav jāmeklē.Sakārtojot domas jau paliek vieglāk ap sirdi un gribās smaidīt. Lai arī šobrīd nav attiecības un darbs..Manuprāt, lai cilvēks būtu laimīgs ir svarīgi, lai ir ko mīlēt un ir kas mīl...

Piekritīšu, ja esi laimīgs, tad par laimi nav jādomā. Tu tāds esi. Un ja Tev pajautā, vai esi laimīgs, tad nedomājot atbildi, jā esmu!!
29.05.2011 17:34 |
 
Reitings 2677
Reģ: 27.07.2010
Es gribētu aizbraukt kaut kur uz pāris dienām izslēgt telefonu un padomāt par to, ko īsti vēlos, lai gan domāju daudz un dikti līdz sev tīkamam rezultātam neesmu nonākusi.
29.05.2011 17:40 |
 
Reitings 651
Reģ: 20.06.2009
Nu jā ,es nelaimīga jūtos jau kādus 2 gadus!it kā jau viss ir,bet nav tās sajūtas iekšā..Var jau teikt,ka neprotu satvert to savu laimi,bet..
ir dažādi ārēji apstākļi,kas mani padara uz brīdi priecīgāku,bet tad viss noplok..Laikam jau laimes sajūta nav visu cilvēku sabiedrotais!
29.05.2011 18:40 |
 
Reitings 2226
Reģ: 29.07.2009
nē neesmu laimīga, vienkārši nemāku priecāties par dzīvi un sev radīt laimi. Pati esmu vainīga un tur neviens neko nevar padarīt, jo vienmēr katrā labā lietā atrodu kaut kripatiņu melnuma, nelabojama pesimiste :-( un tādiem cilvēkiem nebūt laimīgiem. :'-(
29.05.2011 18:44 |
 
Reitings 40
Reģ: 17.08.2009
Man laime ir miers. Tik vienkārši :-) Bet tas gadās tik reti :-/ Pārsvarā vienmēr viss notiek, mainās un grozās...
29.05.2011 18:50 |
 
Reitings 2226
Reģ: 29.07.2009
un tā būs ilgi un dikti,,nezvai cilvēks var justies laimīgs,ja katru mēnesi jādomā kā izvilkt, par izklaidēm un vaļas priekiem nesaprņot- jo nesanāk jau pat tuvākos draugus kaut reizi gadā apciemot,izglītība vispār paliek pēdējā plānā. Kāgan cilvēks var justies happy, ja visu laiku ir par kautko jāraizējas??
29.05.2011 18:56 |
 
Reitings 2677
Reģ: 27.07.2010
skābenīte
man atkal nav tā iekšējā miera sajūta, nav tās sajūtas, ka viss ir labi un, ka būs labi un tas vis vairāk nogurdina...esmu neizpratnē par savām attiecībām, esmu neizpratnē par to, ko daru un esmu neizpratnē par savām jūtām un sajūtām, un tās nav laimīga cilvēka sajūtas :-/
29.05.2011 19:04 |
 
10 gadi
Reitings 105
Reģ: 29.01.2009
nu es sapratu to, ka pats cilvēks ar savu attieksmi rada to laimes vai nelaimes sajūtu.
manā dzīvē nekas pēdējā meneša laikā nav mainījies, tikai man bija atvaļinājums- atpūtos, un nu es esmu īsts saulstariņš +laimīga, lai gan dzīvē vēl joprojām it kā daudz kas trūkst, ja tā padomā, bet pats galvenais jau ta ka ir.
29.05.2011 19:29 |
 
Reitings 2226
Reģ: 29.07.2009
Mademoiselle ne tas vien ko nosaucu es,bet vēl + tavējās izjūtas,man vispār nav attiecīas, ir bijušas tikai divas attiecības - ilgākais nepilnu gadu,vnk neviens nekad nav sniedzis laimes,sajūtu un nerunāju tikai par naudu, man trūkst viss,tajā skaitā veselība,neatkarīga dzīve,sakarīgs darbs,draugu atgriešanās, attiecības,sirsnīgums,mīlestība un nauda-tik daudz lai var paēst,apģērbties,uzturēt veselību un nedomāt kā izvilkt šo mēnesi bez avansiem un parādiem. Kāpēc esmu vientuļa,nejūtos p[ilnvērtīgi,trūkst izklaides un cilvēku sirds siltuma utt
29.05.2011 19:49 |
 
Reitings 4718
Reģ: 29.01.2009
Jā, es esmu laimīga. Mani laimīgu padara, tas, ka es esmu sevi sākusi mīlēt, ka mani mīl un ka gandrīz viss man izdodās (l)
29.05.2011 19:50 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits