Zini ir tā,ka cilvēka pati pati raksturīgākā īpašība ir tā,ka nekad nav īsti labi. Vienmēr vajag vairāk un savādāk. Bet nu jā kāda tad jēga būtu dzīvot bez ambīcijām. Tad jau dzīve viekārši apstātos.
Un nu skatoties no tāda viedokļa,mēs nemaz nespējam būt laimīgi,jo nekad nebūs tā,ka mums ir pilnīgi viss,ko mēs gribam.
Vienmēr trūks laiks,nauda,karjera,draugi. Nu da jeb kas,bet vienmēr kaut kā nav līdz galam.
Bet es ja es atmetu šo pilnības sajūtu,tad es varu teikt,ka jā,es esmu laimīga. Es atteicos no visa,kas nav vislabākais. Un šobrīd mana dzīve ir piepildīta.
Es jūtos laimīga pati sevī. Un nekad iepriekš es tāda neesmu jutusies. Tas ir fantastiski. Es tiešām baudu šo laiku :-)
Un atbildot uz tavu pēdējo jautājumu-zini,es uzskatu,ka to cik mēs esam laimīgi veido mūsu attieksme,no attieksmes izriet cilvēki,kas ir apkārt. Un galu galā šie cilvēki rada klimatu,kurā jājūtas laimīgiem. Nepareizi ir gaidīt uz citiem,kad tie dos laimi. bet tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst,ka tikai mēs paši varam sev dot to,kas mūs dara laimīgus. Parasti tie ir cilvēki :-)