vīramāte - vellamāte

up

nopietni?

man mamma pat neatlautos man kko tadu teikt, jo es visu njemu dikti pie sirds. ja mana puisha mamma kko tadu p[ateiktu es noteikti iespitetos un pie vinjas ciemos vairs nebrauktu , lidz vinjai aiziet ka taa nav vinjas darishana :-D :-D

Varbūt tavs vīrs viņai sūdzas?!

Jebkurā gadījumā, pateiktos par viņas rūpēm, bet norādītu, ka tā tomēr nav viņas darīšana.

Man tieši cits variants. Draudzējamies jau gadu, bet neesmu pat iepazīstināta ar vecākiem.

Man taa nav.Man ar drauga mammu ir labas attieciibas. Tieshaam aprunaajies ar draugu,ko vinjsh par to domaa. Bet es Tavaa vietaa viiramaatei vnk pateiktu,ka nejau es negribu straadaat un ka mekleeju darbu,un ka taa patiesiibaa nav vinjas dalja-vismaz ne tik lielaa meeraa!!

Cik saprotu,tad kopā ar vīramāti nedzīvojat???
Tev jāmācās laist gar ausīm un "norobežot" sava teretorija!Loģiski,ka nav patīkami,ka kāds tev nemitīgi ar pirkstu baksta degunā,bet,galvenais ir netaisnoties to cilvēku priekšā,kurupriekšā tas nav jādara...Tava nestrāšana taču viņu nekādi neietekmē,vai ne?
Ja viņa vēlas palīdzēt,ok,laipni lūgta,bet ja kontrolēt un komandēt,vai pasarg Dievs,ko pārmest,es domāju,ka vajag ierādīt vietu...

Jā, nopietni. Nav 1. reize. Nē, viņa pati spiego, viņa zvana man, kad vēlas runāt ar viņu. Bāc, nu, nervi čupā.

Nu tad man ir paveicies. MAna drauga mamma nejaucās mūsu attiecībās un nekontrolē ko un kad daram. reizēm sniedz kādu labu padomu.

Attiecības mums ar diezgan labas :)


Es viņas vietā satrauktos un kontrolētu tavus darba meklējumus, ja jūs dzīvotu uz viņas rēķina. Citādā gadījumā domāju, ka viņai nav jājaucās, vienīgi labi reizēm apjautāties ka veicas.

Nedzīvojam kopā, nē, pasarg Dievs. :-D Mums arī ir labas attiecības, runājam par visu ko, bet vienmēr tā nauda jaucas pa vidu.

Mēs gan dzīvojam kopā.
4-istabu dzīvoklī, vietas pietiek visiem un viens otru pat netraucējam, patīkami pavakariņojam kopā, aprunājamies :)

Galvenais,ka tev ar draugu pietiek iztiksānai,pārējiem par to nav nekādas daļas...nu,ja tik dikti grib palīdzēt un nauda ir tik ļoti būtiska,tad lai tik atskaita katru mēnesi konkrētu summu no saviem līdzekļiem-tā teikt-vilks paēdis un kaza dzīva!!! :-P

Dikti iedziļināties negribu, jo tādā veidā es sabojāšu sev garastāvokli! Kotnrolē un diezgan! Kopā ar viņu nedzīvojam, bet tas neattur viņu no vēlmes visu mūsu iecerēto noliegt!

Pēdējais piemērs - mana meita grib grib gultu, kur jāguļ augšā, tā kā man drusku bail bija, atradām tādu, kam apakšā tukš, bet pati gulta ir augstāk, bet ne pārāk - 1,50 m, tā gulta man liekas OK, ir arī aizsargmalas un iespēja nolikt kā parasto gultu (tas tā priekštatam :D), kad kaut kā ieminējāmies par to variantu, pirmais, ko viņa pateica, izkritīs, nepērciet tādu, kāpēc Jums jāpērk, pērciet parastu gultu! Kad pateicu, ka tur ir aizsargmalas, vienalga nelīdzēja. Bļin, kāda velna pēc man savam bērnam jāpērk parastu gultu, ja viņa tik ļoti grib gultu, kur varot uzkāpt un gulēt augšā. Es pat nezinu, kur mana meita to gultu ieraudzījusi, bet tādu vēlmi viņa izteica!

Un tā ir vienmēr, ja es gribu pirkt 2% pienu, tad viņa bāžas virsu, ka jāpērk 3,8%, to, ka man velk uz sliktu dūšu tik trekns piens (nav vērt teikt, es runāju ar sienu).

Ah! :D

Tā jau viss būtu normāli, ja viņai nebūtu šī pārlieku lielā kontrole un jaukšanās! Mēs spētu normāli komunicēt, ja viņa visā, ko mēs ar draugu iecerējuši, nesaskatītu mīnusus! Tā nu tas ir, tāpēc, pie viņas ciemojoties, es visu laiku izeju uz to, lai viņa stāsta par savām iecerēm, sēžu un klausos, un smaidu! :)

ja juus nedziivojat kopaa, tad kaada banaana peec vinja jaucas, principaa, tavaa privaatajaa dziivee? :-O diivaina sieviete.

palasot wikii stastu sapartu cik loti man paveicies ar drauga mammu (pagaidaam) nekad jau nevar zinaat kaa bus kad mes aprecesimies, bet pagaidam mums attiecibas diktui labas

cheeky*, es pat vēl neesmu precējusies! :D

Varbūt tas būs riebīgi un aizvainojoši vecākiem kaut gan neuzskatu tā, bet, kad sataisīšos precēties, kāzas plānošu bez vecāku līdzdalības, viņi būs viesi. Punkts.

Zinu, ka mani vecāki procesā nejauktos, pieņemtu mana un drauga idejas, bet zinu, ka drauga mamma visu gribētu pa savam. Tāpēc es gribēšu, lai pirmām kārtām mūsu kāzas patīk man un draugam! :)

Vienīgais mans variants kapēc tā notiek ir tas, ka viņa uztraucas par sava dēla maku. Varbūt laikā kad tu nestrādā, tu dzīvo uz sava vīra rēķina un viņai tas šķiet nepieņemami.

Rausīc - tieši tas viņu satrauc, es zinu, bet, vai jākrīt man uz nerviem? Vai es dzīvoju uz viņas rēķina un ēdu viņas pelnītu maizi??? NĒ!!!

Šito es nekad nesapratīšu- savai mammai stingri noteicu, lai nemaisās, un viņa nemaisās arī. Drauga mamma sākuma kaut ko, bet tagad neko- mums ļoti labas attiecības. Vienīgais mēs ar drauga omi dzīvojam, lai lētāk un +vecomāti ar nav labi vienu atstāt- tad te sākuma bija visādi brīnumi, bet nu tagad ar var iztikt... Un galu galā, kāda mammai ir darīšana par viņas PIEAUGUSĀ dēla maku. Es man liekas arī pateiktu, paldies par rūpēm un ka viss ir procesā un viss. Punkts.

izklausās neapskaužami :-/
es tavā vietā censtos maigi pateikt- lai nebāž savu garo degunu kur nevajag.
kā arī pasūdzētos draugam

Un ko saka vīrietis? nevar stingri mammai pateikt, lai nejaucas? :-|