jūsu feili randiņos?

m..jā..svaigākais feil.es gan neuzskatu, ka tas ir pienācīgs saukties tā, bet nu labi.
tikko atgriezos no aklā randiņa. gāju satikties ar puisi, ar kuru jau kādus divus gadus sarakstījāmies inbox čatā. ar bildēm nebijām samainījušies. bet mums bija daudz kā kopīga un bija interesantas sarunas. nu tā beidzot saņēmāmies satikties.es nedaudz uzpucējos.un sarunājām, ka jau iesim ārā.(sarunājām tikties pie Dailes teātra) tā nu es gāju, sirds dauzījās kā negudra. aizeju,skatos, jā, viens stāv, uzvalkā un ar baltu somiņu (es pat teiktu, ka tā bija sieviešu). eju pretīm un smaidu. viņš skatās uz manis. eju klāt un nevaru saprast. neko nesaka. apstājos paskatos vēl uz viņa. tad viņš jautā-vai jūs kādu gaidat? es atbildēju, ka ir sarunāta tikšanās. viņš-nu skaidrs, tad jau jāgaida. tā nu mēs tur abi stāvējām. jutos ļoti neveikli.bet es zināju, ka tas ir viņš. pagāja 10 min,viņš nekust no vietas,domāju nu labi stāvēšu tik ilgi cik viņš.tad izdomāju piezvanīt draudzenei. runājam ar draudzeni.šis aizsmēķē. pēc 5 min devās prom, es atvainojos draudzenei un uzsaucu-paldies par jauko vakaru, bija prieks pastāvēt tev blakus! šis apmulsa, atskatījās un aizgāja :D

neciešu vīriešus, kam nav pat kripatiņas drosmes, lai pateiktu, ka nav simpātiju un ka varam doties mājās :D

bet viņš nebija nemaz tik simpātisks

maz maz-kaut kāds tizlenis ar sieviešu somiņu :D

p.s. Tev tomēr nevajadzēja no tā burgera atteikties :D

shoko_fan man vienmēr tiek tie dīvainīši :D
ak, tu uzjundīji vecas atmiņas, man tagad atkal būs jāraud, ka nedabūju burgeru :D

esi dīvaiņu magnēts?? :D

bet loģiski, par to Tev bieži būtu jāpadomā, tik vieglprātīgi no labas "mantas" nevar atteikties :D

jup, man nākas satikties ar tādiem dīvainīšiem :D

es zinu, ka es to lēmumu pieņēmu vieglprātīgi, neizvertēju visus kritērijus.

Feilu turpinājums. Sarunāju tikšanos ar cilvēku, kura mašīnu un rotaļlietu biju sabojājusi, viegli nebija, taču mana uzstājīgā zvanīšana viņam bija apnikusi. Man bija stunda brīva laika, uzaicināju viņu kopīgi pastaigāties, apsolot labi uzvesties. Neticot tam, ka spēju nenosmērēt viņa mašīnu vēlreiz, vīrietis labāk izvēlējās sabiedrisko transportu, lai atbrauktu. Protams, ka transporta numuru viņš pareizi neizvēlējās, par to, cik daudz laika šī braukšana aizņems, neiedomājās, ierodoties tikai tad, kad palikušas bija tikai 15 minūtes mana brīvā laika. Uzaicināju šo uz laboratoriju, pati cītīgi taisīju kūras līmi (brūna, krēmveida, nepatīkami ož), bet mans randiņbiedrs stāvēja, lasot grāmatu, baidoties kaut kur nosmērēties un gaidot, kad būšu atbrīvojusies. Viņš bija pucējies, jūsmoju par viņa balto kreklu un tīrajiem apaviem. Laikam jau jūsmoju par daudz, jo netīšām no pārāk liela augstuma spainī ar kūdras līmi iemetu metāla lodītes, sakaunoties brīdī, kad apkārtējie priekšmeti un mana randiņbiedra apģērbs+seja bija netīri (glītās kūras lāsītēs). Vīrietis sadusmojās un vēlējās doties prom, taču es viņu uzaicināju kopīgi pavakariņot, tikai karote bija sākumā jāmazgā. Nav ne jausmas par nelaimīgo leņķi, kādā biju to karoti zem ūdens strūklas pagriezusi, bet liels ūdens šļāciens tika virsū jau tā īgnajam vīrietim. Turpinājumu nestāstīšu, bet labā ziņa ir tāda, ka piektdien tiksimies vēlreiz

zaļa :D
man tiešām žēl :)

pacenties tomēr nākamreiz neko,neko.. neizdarīt :D

dream-liquid, paldies, es centīšos, lai arī nezinu, vai izdosies:) Vīrietis uzaicināja pie viņa kopīgi piektdien gatavot vakariņas, bet man bail, ka nodedzināšu virtuvi

Zaļā, tev vienkārši "veicas" :D

bet tas man atgādina tādu kā pasaku mūsdienu izpratne :D lai kā neveiktos un, lai kas notiktu, lai tu viņu aizbaidītu - princese un princis dzīvoja laimīgi līdz mūža beigām (l) tāds kā pārbaudījums
:D

ai..nesakarīgi sanāca uzrakstīt :D

enisa♡, paldies, man likās sakarīgi. Ak, tiešām ceru, ka mūsu pasakai būs laimīgas beigas, lai gan pagaidām tā atgādina ne princesi ar princi, bet princi ar divkāršo sivēntiņu

manuprāt, man ir diezgan labs :-D
pirms devāmies pastaigā es nolēmu apēst kebabu. aizgājuto nopirkt un tad tiesi viņu satiku, pasēdējām, lai es apēstu savas pusdienas un viņš izdzertu nopirkto aliņu. Manas ēšanas prasmes vienmēr bijušas apbrīnojamas un to rezultātā pēc garšīgās ēdienreizes es pametu acis uz leju un redzēju, ka uz džinsu īsajiem svārkiem ir liela daļa kebaba mērces satura :-D :-P nu ko.. pārvilku somā esošās treniņbikses, dēļ kā puisis mani par urļiku nosauca :-D bet pastaiga izvērtās tīri jauka tik un tā.. :-)

āa,bija man vienreiz tāds gadijums.
biju izdzerusi ļotiii daudz.. sedeju ar vienu čali uz šūpolēm-kratīju viņam sirdi, šis tik klausījas,es domāju nu ir vecis, interesē manas problēmas,likās tāds draudzīgs,līdz beigās viņš sāka mani sūkt :D es vienreiz aizgriezos,turpinaju savu siirds kratīšanu,tad atjēdzos no tā,ka viņš atkal mani skūpsta :D tad es nolecu no tām šūpolēm,pa ceļam pakritu un man tik slikti palika,ka tur pat sāku vemt :D (ak dieniņ,kāds kauns) varu iedomāties kā tas puisis jutās.. :-|

dodekanesa :-D :-D ak jeeeei, tik smiekliigi :-D :-D :-D :-D :-D nabaga puisis :-D :-D :-D :-D

zaļā, tev gan veicas :-D :-D :-D

Nekāds "nabaga"! Šitie tik izmanto apdzērušās meitenes! Ne viņam interesēja problēmas, ne kas cits. Labi, ka apvēmās, nevar zināt citādi,kā tas būtu beidzies.

not_for_sale..man aizdomas,ka tas bija viņa pirmais skūpsts :D:D tāka aneko vairāk viņš nemācētu, tāds mazs nevainiigs puika vien bija :D

Lasu, smejos un atceros savus tīņu gadus un aklos randiņus. Vecums-15 gadi. Puisis kaut kur bija sadabūjis manu telefona numuru un sācis zvanīt, rezultātā sarunājām, ka viņš atbrauks pie manis. Ņemot vērā, ka bija dienas vidus, vecāki mājās nebija, uzturējāmies mūsu dzīvoklī. Šķiet, ka viņam pārāk nepatiku, jo viņš ieteica paaicināt ciemos vēl kādas draudzenes. Tā nu mēs 3 meitenes un puisis spēlējām paslēpes dzīvoklī :-D Slēpāmies skapjos, vannasistabā, zem gultām utt. :-D Pēc tam, kad draudzenēm bija jādodas prom, rādīju viņam savu žurciņu, kura man nežēlīgi iekoda pirkstā-negribēju viņam to teikt, aiznesos uz vannasistabu, skalot asinis. Pēc 10 minūtēm viņš izdomāja pajautāt, ko es daru, pateicu, ka mazgāju rokas :) Juhuu-īsta tīrības mīle :-D Ar to vēl viss nebeidzās, piezvanīja mamma un palūdza, lai aiznesu viņai līdz darbam rasolu, kas bija sataisīts tādā palielā bļodā. Nu ja, ja puisim būtu patikusi, viņš noteikti piedāvātu palīdzēt nest to milzeni, bet nekā, tad nu sapūtusi vaigus, stiepu pati un, protams, "blaukš" bļoda zemē un rasols pa asfaltu. Pirmā doma-sašķūrēt visu atpakaļ :-D Par laimi puse vēl bija palikusi, tad nu ienesos pie mammas, pateicu, ka nogāzos ar visu bļodu, lai iztiek ar pusrasolu. :) Pēc tam pavadīju puisi uz autobusu un viens otram vairs nezvanījām. Pēc 10 gadiem iedomājos uzmeklēt viņu draugos-atradu, bet viņš visu šo feilu dienu neatcerējās. Laikam labi, ka tā :-D

Atcerējos vienu atgadījumu šajā ziemā. Sapazinos kaut kadā čatā ar puisi. Pēc tam atradām viens otru dr.lv. Liekās tāds neko gara auguma, izskatīgs. Viņš arī teica, ka ir garāk par mani. Norunājam vakarpusē tikšanos. Gaidu, gaidu, kad uzrakstu viņa, viņš saka nedaudz kavēšot. Es tur salstu, bet neredzu nevienu viņam līdzīgu. Pēkšņi no kaut kurienes iznāk viņš - par mani 10cm īsāks un nemaz nu nelīdzinās tam cilvēkam bildēs. Atnāca ar milzīgu rozi, bet no papīra neiztina, lai nesasalst. Man jau tajā brīdī prātā simts domas, kā tik ātrāk prom. 20 minūtes viņš man stāstīja par metināšanu un to kā var izgriezt no metāla formas un kā metināt kopā. Nepārspīlējot ar putām uz lūpām un tādu aizrautību, ka tas būtu viņa mūža darbs. Izskerājām cauri Vecrīgai un es teicu, ka man jādodas mājās taisīt prezentācija vienā priekšemtā. Viņš mani pavadīja līdz pieturai un turpināja stāstīt par metināšanu un savu darbu. Es ielecu pirmajā transportā, kas iet uz manu galu.

Linc, metinasanas prasme nav nemaz zeme metama speeja, un nav ari nemaz tas vissliktak apmaksatais darbs.