Tā kā iepriekšējā diskusijā bija vairākas meitenes,tai skaitā arī es, kurām problēmas sagādā nepārliecinātība par sevi, zems pašvērtējums, pašapziņas trūkums vai sauciet to kā vēlaties. Dalīta bēda ir uz pusi mazāka bēda, vai ne? Kāpēc samierināties un pieņemt to kā normu,ka savās domās neesam pašpārliecinātas, izskatīgas, komunikablas sievietes? Es piedāvāju kopīgiem spēkiem, iedvesmojot viena otru, tikt ar to galā. Tikmēr tās, kurām viss ir vislabākajā kārtībā, varētu mūs uzmundrināt un ,iespējams, dot kādu noderīgu padomu. Kā jūs domājat?