Celt sievietes pašapziņu!

1063

Reģ: 29.01.2009

Kā lai ceļ savu pašapziņu? Esmu kautrīga meitene un nedroša. Vienmēr kad kautkur publiski jāuzstājās, labāk būtu ielīst kādā stūrī un nevienam nerādīties. Vienmēr jebkurās dzīves situācijās, kad ir uztraukums trīc rokas, kājas, raustās valoda. Saprotu, ka tālu tiks tikai tie, kas ir droši un atvērti cilvēki. Apbrīnoju tos, kuri var piedalīties realitātes šovos kā piemēram /Iepirkšanās rokenrols/ , /Ievas pārvērtības/ utt.,es tā nekad nevarētu. Tuvojas eksāmeni un jau tagad sirds trīc kā negudra un pirmais, ko iedomājos vel neatverot acis ir tieši eksāmeni. Rakstīšana būtu vēl ok, bet runāšana. Izmēģinājumos jau viss jūk no uztraukuma un valoda raustas, un ta skolotāja tik domīgi skatās uz mani,ka itkā man vajadzētu nervus paārstēt. :D Bet varbūt,ka tā arī ir?! Man ir ļoti zema pašapziņa, itkā cenšos būt draudzīga un atvērta un daudzi to pat nepamana, bet pati zinu,ka ir. Kā to mainīt? Man škiet,ka nekad nepienāks diena,kad varētu iet augsti paceltu galvu, nedomājot par to,ko tagad tas,tas vai varbūt tas cilvēks padomās par mani. Vienmēr liekas,ka visi uz mani skatās (nē,neesmu briesmīga :D ) un aprunā. Iedomas? Nezinu!

15.05.2011 12:00 |

seerskaabe

2087

Reģ: 29.01.2009

Berij, bet bez atdarināšanas? Es ticu, ka ārējā+iekšējā pasaule tiešām veido ko unikālu katram no mums, bet tad, ja vērtē iekšējo, unikalitātes tur nav:) Tu esi satikusi savus dvēseļu radiniekus?

15.05.2011 19:32 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

man jau liekas, ka tieši iekšējā pasaule ir tā, kas piešķir unikalitāti, katram sava uztvere, sapņi, domas, jūtas...
nē, neesmu satikusi dvēseļu radinieku :) kaut kā šķiet, ka tāda nemaz nav! un Tu?

15.05.2011 19:47 |

seerskaabe

2087

Reģ: 29.01.2009

Berij, man ir veicies, esmu satikusi

15.05.2011 20:16 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Man arī šķiet, ka tieši iekšējā pasaule - mūsu domas, mūsu jūtas, mūsu sajūtas, sapņi, ieceres, īpašības, raksturs ir tas, kas atšķir no citiem.

Par pašapziņu... manuprāt, ārkārtīgi liela ietekme ir bērnībai. Piemēram, es biju vienīgais bērns ģimenē un prooootams, ka mani ļoti lutināja. Un jāsaka, ka es joprojām nevaru tikt vaļā no tās apziņas, ka man kaut kas pienākas tikai tāpēc, ka tā esmu es. :-D Tā kā arī pārāk augsta pašapziņa nav tas labākais..

15.05.2011 20:18 |

paranoid

3281

Reģ: 18.01.2011

Es esmu ievērojusi, ka mana pašapziņa ir pielīdzīnāma augstpapēžu kurpēm. Jo augstāki papēži, jo lielāka ir mana pašapziņa :-P

15.05.2011 20:23 |

carlene

209

Reģ: 07.06.2010

Nav bijusi tāda problēma, tādēļ no pieredzes neko ieteikt nevarēšu. Bet domāju, ka tikai ar apņēmību un darbu pašai ar sevi, Tu spēsi tikt pāri nedrošībai.
Salome, cik zināma situācija. Man ir identiska apziņa, bet ja godīgi - nav ne mazākās vēlmes no tās atbrīvoties. Līdz šim ir tikai noderējusi un palīdzējusi :-P :-D

15.05.2011 20:24 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Loti interesanta diskusija :-) !Manu pasapzinu cel noteikti komplimenti par padarito darbu,piemeram!Es tad censos vel vairak ,labak stradat ...Ari personiga dzive,ja virs pasaka kaut ko loti labu par manu izskatu,kadu komplimentu-tas mani iespaido pozitivi! :-)

15.05.2011 20:25 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Carlene, ja tā augstā pašapziņa nemītos ar augstprātību, iedomību un cinismu.. es arī nevēlētos neko mainīt. :-D

15.05.2011 20:29 |

carlene

209

Reģ: 07.06.2010

Salome, man arī viņa mijas ar tieši tām pašām īpašībām, bet es tās neuzskatu par ko sliktu :-D

15.05.2011 20:31 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Carlene, sirdsapziņa nemoka? |-) :-D Es bieži gribu būt jaukāka un labāka...

15.05.2011 20:33 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Salome,Carlene-man tomer liekas ,ka cilveki ar augstu pasapzinu ,noteikti tiek dzive talak!Sie cilveki izturas vienmer ta,ka viniem pieder pasaule-tas ir loti labi,ejot ,piemeram ,uz darba interviju!Varbut attiecibas ar viriesiem nav loti viegli,jo virietis vienmer grib but specigaks,gudraks-visur!!!Citadi cepure nosts-man liekas ,ka ta ir liela vertiba -augsta pasapzina! :-)

15.05.2011 20:37 |

carlene

209

Reģ: 07.06.2010

Salome, vairs ne. Pirms pāris gadiem gan, bet tas laiks sen ir garām. Iemācījos novērtēt tās nepieņemamās īpašības (citu acīs), jo tās ir palīdzējušas ļoooti daudz ;-) :-D

15.05.2011 20:38 |

carlene

209

Reģ: 07.06.2010

Emmanuelle, tieši tā. Jau no bērnības ir iegājies, ka man pieder pasaule un ar tādu domu ejot arī tagad, esmu ieguvusi ikvienu kāroto vēlmi. No vienas puses domājot - traki, ka panākumu dēļ ir jābūt riebīgai, bet nihilisms man ir asinīs.
Pat apkārtējie ir norādījuši uz manu skatienu - man pašai neapzinoties, es burtiski noskenēju civēku no galvas līdz kājām ar tādu skatu, ka vairums momentā bailīgi novēršas. Šo paradumu gan es cenšos ierobežot, jo negribās gluži biedēt nevainīgus cilvēkus (s) :-D

15.05.2011 20:48 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Man ir ļoti augsta pašapziņa. Taču mana dzīves uztvere ir diezgan vienkārša: es esmu es, otras tādas nav. Un es nekad nevienam necenšos īpaši iepatikties vai izpatikt- vienmēr es kādam patikšu, kādam nē. To, kā citi mani uztver, uzņemu pilnīgā mierā. Mani ir savi mērķi, nostādnes un uzskati un es ļoti labi zinu KAS ES ESMU UN KĀDA ES ESMU.
Manuprāt, ar to ir jāsāk. Tad arī citu viedokļi neizšķirs tavu pašsajūtu un pašapziņu.

Interesanti,es arī esmu vienīgais bērns, diezgan lutināts, bet man nekad nav bijis tas "man pienākas, jo tā esmu ES" :-) Nez, laikam tādēļ, ka pamatskolā biju outsiders, kas manu raksturu ir tikai norūdījis.

15.05.2011 20:48 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Starp citu, ja man dzīvē nākas sastapties ar kādu, kas uzskata , ka ir labāks par visiem citiem, tad man uzreiz rodas jautājums: kāpēc, ar ko??? Ja man uz to nav atbildes, respektīvi cilvēkam nav nekādu redzamu sasniegumu, kas padarītu viņu pārāku, tad man gribas tikai pasmaidīt. :-)

15.05.2011 20:52 |

carlene

209

Reģ: 07.06.2010

Ms.Elissa, protams, tajā gadījumā ja panākumu NAV. Bet, piemēram, ja vērtēju savus sasniegumus pati (vai to dara citi), tad es visai droši varu apgalvot, ka manai pašpārliecinātībai un pašpietiekamībai IR ļoti pamatots iemesls ;-)

15.05.2011 20:58 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Ms.Elissa-tapec tu ari esi tur ,kur esi! :-) Es loti censos celt savu pasapzinu darba,bet reizem neizdodas.Atceros ,ka visspecigak jutos pec ta EST trennina,kur "skaloja smadzenes"!Tas bija laiks ,ko vienmer atceresos- bija augsta pasapzina-taja laika tiesam sasniedzu salidzinosi daudz!! |-)

15.05.2011 20:59 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Redz, viss ir relatīvs. Kādam kādi sasniegumi šķitīs ievērojami ( piemēram, skolēni/studenti parasti jūtas pārāki, ja ir teicamnieki, aktīvi NVO biedri utt. ) ,kamēr citam tas liksies tikai tāds nieks.
Tādēļ arī es ieteiktu par attieksmi nopietni padomāt, ja cilvēks pats jūt, ka nav viss labi, jo mūsu attieksme pret citiem kopumā ļoti atspēlējas. Kā tajā vecajā teicienā: ko sēsi, to pļausi.
"Kindness is a key to the world" /K. Vonnegut/

15.05.2011 21:09 |

carlene

209

Reģ: 07.06.2010

Ms.Elissa, skolas laiks jau sen kā garām, bet arī tad atceros, ka bija gan tāds paradums teicamniekiem justies pārākiem.
Iespējams savā ziņā Tev ir taisnība, bet labsirdībai no svešu cilvēku puses, es, piemēram, neticu vispār.

15.05.2011 21:13 |