Sveikas!
Vajag skatu no malas. Es vairāk nezinu, kā būt. Esmu attiecībās jau 6 gadus, viss ir lieliski un tajā pašā laikā tomēr pārāk sarežģīti. Kad nestrīdamies, attiecības ir ideālas, bet diemžēl strīdamies tik bieži, ka arvien biežāk jādomā par šķiršanos. Bet es nevaru izšķirties, es viņu mīlu tik ļoti.
Mūsu problēmas:
1. Man patīk būt mīļai un to saņemt pretī, bet no viņa pārāk reti ko saņemu. Ok, varbūt tas nemaz nav reti? Varbūt vaina ir manī, jo man visu laiku gribas mīļoties, gribas uzmanību, skūpstus, glāstus..ehh..Saņemu pāris bučas dienā, vakarā mani samīļo, sekss ir dievīgs, domā tikai par mani..bet kad skatamies TV, es viņam mācos virsū ar sevi, bet viņš nepievērš uzmanību, neko pretī nesaņemu..nu ļoti reti..
2. Esmu NENORMĀLI greizsirdīga. Viņš nav ne draugos, ne skype, ar meitenēm netusē, nesarakstās, viss ok, bet kā lai sev, paranoiķei, iestāstu, ka viņam vajag tikai mani? Mani jau pārņem dusmas, kad viņš paskatās uz citām..
3. Varbūt esmu baigā kontrolētāja un privātīpašnieciska, tāpēc viņš mēdz melot, bieži slēpt kaut ko no manis. No sērijas, viņš nopērk telefonu un man nepasaka, jo es jau neļaušot tāpat. Bet mani sāpina, ka nerēķinās ar mani un MŪSU naudu ( kas mums ir kopīga ). Man sāp, ka es rēķinu, domāju par mūsu brīvdienām, ceļojumiem, bet viņš nopērk sev telefonu jaunu, nevajadzīgu. Man sāp, ka es skrienu uz veikalu, domāju par MŪSU kopīgām vakariņām, bet viņš sev nopērk augļus, saldumus un visu apēd viens. Tā pat nav naudas problēma, nauda pietiek, bet tāda nerēķināšanās ar otru.
Ok, varbūt tie ir tādi sīkumi, bet mēs jau par sīkumiem arī strīdamies. Viņš man nekad strīdos neatvainojas, vienmer es lienu klāt, tāpēc man ir sajūta, ka es pie visām nebūšanām esmu vainīga, jo viņš nekad neatzīst savu vainu. Bet vai es varu būt vienmēr pie visa vainīga? OK, ja 2 dienas nerunātu, varbūt viņš līstu klāt, bet es esmu cilvēks, kas ilgi nedusmojas un nespēj dusmoties, viņš ir pretējs. Ok, es zinu, ka neesmu zelta gabals, zinu, ka viņam besī mana piļīšana par citām meitenēm utt. Tur arī problēma, ka man nesanāk mainīties, kaut cenšos..
Ak, kad dzirdu, ar kādiem citas dzīvo kopā, manējais man liekas tik labs un jauks, mums ir labi kopā, ja tikai mēs tik daudz nestrīdētos..
Priecāšos par komentāriem, viedokļiem, jūsu pieredzi un domām, uzmundrinājumiem, par jebko..
Jauku vakaru :-)
101
