Vakar vakarā teica, ka ar kolēģiem ies iedzert vienu aliņu, teicu - nu labi, esi laicīgi mājās, rīt uz darbu jāiet. Viņš - jā, jā, protams! Aizgāju gulēt, viņš pārradās mājās 5 no rīta, pilns kā māgs. Teicu, lai neaiztiek mani, ka esmu ļoti dusmīga. Viņš - lai es no Tevis rīt nedzirdētu ne vārda, sučka. Un tā arī notika, es neko šodien neteicu, aizgāja uz darbu, nepārmijām nevienu vārdu, neko. Esmu izmisumā, ko lai daru, nav jau pirmā reize, lieki piebilst... Esam kopā ilgu laiku, bet mērs sāk palikt pilnāks un pilnāks. :'-(