Laikam nebija lemts. Uzrakstīju garu tekstu ar sajūsmu par savu izdevušos nedēļas nogali, bet obligāti viņam vajadzēja pazust.
Visu nogali slinkoju uz velna paraušanu. Kopā ar savu lielisko. Vakar bijām skriet parciņā, viņš man mācīja staipīties, lai pēc tam nesāp kājas. Vāļājāmies pa zālīti, lecām ar lecamauklu, vēlāk lasīju viņam priekšā grāmatu, ārdījāmies pa gultu līdz to ielauzām, gatavojām viens otram ēst, smējāmies... Nu, ko. Esmu laimīga.
Šovakar gribas nobastot Valdes sēdi vairāk, kā citreiz. Bet laikam nesanāks. Pēc kurpēm braukšu pēc tās.
Rīt ejam uz "Spiediena" sezonas noslēguma izrādi. Trešdien jāvada seminārs (es pat neesmu izdomājusi uzdevumus semināra dalībniekiem). Jūtu, ka nedēļa paskries vēja spārniem. Un sestdien - "Ar vīru nav viegli". Beidzot!
Iešu mazgāt matus. (Vakar, pirms tikšanās ar draudzeni, man matos iekakāja balodis. :-D Biju tik sagurusi vakarā, ka bija slinkums iet dušā. Fui)
P.S. Chocoo - redzēju Tevi sapnī. Tā ir zīme. :-P