Uz darbu ar velosipēdu braucu sestdienās, jo darba dienās man nereti ir gan skola, gan darbs. Pie skolas baidos atstāt savu braucamrīku. Vispār baidos kaut kur atstāt, lai gan man ir divas slēdzenes. Kārtīgam zaglim neviena slēdzene nav par sarežģītu, bet ritenis man dārgs ne tik, cik naudiskā izteiksmē, bet tieši tādā ziņā, ka jau kļuvis par iemīļotu pārvietošanās līdzekli :-)
Ar vīrieti pārmācām tos, kas nekaunīgi slāj pa veloceliņu. Mīļais cilvēk, nu ko Tu brien pa "sarkano paklāju", ja blakus ir ietve?! Vīrietis citreiz tēlo, ka bauc virsū, bet es parasti dzindzinu un vaicāju- kāpēc jūs pa braucamo daļu neejat, kur brauc auto, bet pa veloceliņu gan pārvietojaties? Atbildes, protams, nekad nav, tikai sašutuma pilna sejas izteiksme (t)