pēdējā diena

1592

Reģ: 29.01.2009

Sveikas!

viss var būt, ka šāda tēma jau ir bijusi, bet es pamatīgi iedvesmojos no filmas Veronika grib mirt un, protams, tgd jau arī ļoti gribas grāmatu izlasīt. :)

uzcepu arī par to nelielu rakstiņu blogā

http://santasfilosofija.wordpress.com/2011/05/08/kad-tu-izlemsi-sakt-dzivot/

bet nu jautājums ir tāds, tīri intereses pēc- kā Jūs pavadītu savu pēdējo dienu? ja Jums pateiktu, ka nav vairs daudz atlicis, kas būtu tas, kas noteikti būtu jāizdara, jāmaina?

P.S. novēlu to izdarīt jau pavisam drīz un ne tāpēc, ka tas būtu pēdējais, kas jāpaspēj. ;)

08.05.2011 22:01 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

ligretto, saldumi man nu tā, es kārtīgu liellopu steiku ar asinīm, nu desertā var kko ar ķiršiem, bet es tomē spiestu uz sarkano gaļu! :-D

08.05.2011 23:00 |

sveetaa

800

Reģ: 10.10.2010

Becky, nu labi, ticu ,ka Tev būtu vienalga. :D Bet tad vajag daudz mīļāko, kas to zārku varēs panest. Pie tā ir jāpiestrādā. :D

08.05.2011 23:00 |

jaukums

7596

Reģ: 29.01.2009

es atvadiitos no gjimenes un aizbrauktu uz siltajam zemeem,sagaidiitu saulrietu!!! :-)

08.05.2011 23:04 |

Spīdola

6037

Reģ: 30.10.2010

Tā kā man principā nav bail no nāves, tad es laikam neko īsti arī nedarītu. Varbūt esmu egoiste, bet... Jā, es atvadītos no mīļajiem, bet gribētu palikt viena pati. Tā teikt, sagatavoties, iedzert vīnu galu galā, uzpīpēt, padomāt par dzīvi (lai cik ironiski tas arī neizklausītos). Tas tāpēc, ka man patīk laiks, ko pavadu vienatnē ar sevi, savām pārdomām un tā tālāk.

08.05.2011 23:06 |

Spīdola

6037

Reģ: 30.10.2010

Es vispār nepīpēju, bet jā, tad gribētos pamēģināt. :-D

08.05.2011 23:07 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Svētā, pasard dies, kādi mīļākie pie zārka - nekādā gadījumā, lai tie kaprači stumj ratus ar mani uz krematorija pusi un ātrāk! :-D

08.05.2011 23:07 |

sveetaa

800

Reģ: 10.10.2010

Becky, :D :D :D :D

08.05.2011 23:10 |

seerskaabe

2087

Reģ: 29.01.2009

Zini, neko īpašu tajā dienā neizdarītu, sarakstītu visiem garas vēstules ar novēlējumiem nākotnei un lūgumu neraudāt. Man ir kāds stāsts par nāvi, sen tapis, taču tur mana pēdējā diena ir attēlota ļoti spilgti, lai arī galvenā varone nenomirst, viņa nepaliek dzīva. Par nāvi esmu pārāk daudz domājusi un dzirdējusi no ārstiem, ka nav vairs tā, ka kaut ko pirms tās vēlētos mēģināt vai paspēt, tikai tās vēstules...

08.05.2011 23:15 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

ā, man ir bijis sapnis par to, ka es zinu, ka man jāmirst tad un tad, tikos un tikos, nu lūk, es visiem ielūgumus izsūtīju, saklāju bēru mielastu savas bijušās skolas aktu zālē, un zārks jau ir atvests, es jau saģērbusies, lai gultos zārkā un nāk viesi, bet es sāku stresot par to, ka es nemirstu, cilvēki ir atnākuši, bet es nemirstu! Tāds stulbums! :-D

08.05.2011 23:18 |

Laura67

275

Reģ: 02.12.2010

Pateiktu daudziem cilvēkiem visu ko par viņiem domāju un izkratītu sirdi. Pavadītu dienu ar mīļajiem un piedotu visiem, kas varbūt dzīvē nav bijuši tie labākie.

08.05.2011 23:22 |