Sociālā pedagoģija

Man mamma strādā. Darbs ir diezgan smags, bet ja iemācies neņemt svešās problēmas pie sirds, necelt klausuli ārpus darba laika, distancēties no tā visa un darīt tikai iespējamo, nevis neiespējamo uz sava personīgā laika, ģimenes rēķina u.tml. tad nekas traks.
Ik pa laikam parādās runas, ka soc.ped. skolā ir jālikvidē kā suga, bet, nez, pie tādiem problēmbērniem un apstākļiem kādi ir LV, diez vai tā būtu prātīga doma.

Ar sociālā pedagoga izglītību var strādāt visadžādākajās vietās-skola ir tikai viena no vietām. Vel ir bērnu nami, sociālās korekcijas iestādes bērniem, bāriņtiesas utt.
Man pazīstamie, tie, kuri ieguvuši šo profesiju, strādā tieši šajās citās iestādēs, ne skoā (un es pati arī negribu skolā strādāt), nesūdzās, kaut algas ir minimālās pārsvarā. Bet tie ir cilvēki, kas visu darbu dara ar sirdi un dvēseli, reizēm pat ziedojoties..