Sveikas meitenes! Zinu, ka nav prāta darbs rakstīt par ko tādu forumā, un nebūtu īsti normāli, ja visi, kuriem nomirst mājdzīvnieks rakstītu par to internetā, bet nevaru noturēties... Daudzi nesaprot, jo tas taču tikai dzīvnieks un ja vēl nav ne kaķis, ne suns...bet jā... Vakar nomira mans degu. Dzīvoja 7 gadus un ar visu to, ka esmu veģetāriete, dzīvniekus uztveru līdzvērtīgi cilvēkiem - viņš bija mans ģimenes loceklis. Un tieši tā es šobrīd jūtos - it kā būtu zaudējusi tuvu ģimenes locekli. Viņa būris atradās virtuvē - ejot uz turieni, vienmēr paņēmu viņu rokās, vai griežot kādus dārzeņus, atliku gabaliņu arī viņam. Tagad nekā. Būra vairs nav, klusi un tukši, neviens nepīkst, lūdzot uzmanību. Līdz šim neesmu nevienu dzīvnieku zaudējusi - bērnībā mums ģimenē bija papagaiļi, tie nomira, taču pati biju maziņa un arī tie vairāk bija vecāku dzīvnieki. Tas pats ar zivīm. Vēl ir kaķene, kura ir veca, taču sveika un vesela.
Gribēju jautāt tām, kuras saviem mājdzīvniekiem tikpat ļoti pieķērušās, taču zaudēja tos - cik ātri samierinājāties? Vai iegādājāties citu? Šobrīd man ir sajūta, ka negribu vairs nekad sev dzīvnieku, jo atkal piedzīvot mīluļa nāvi - nē, paldies.
2304
