Leo, problēma varētu būt tā, ka es vēlos pārāk daudz dzīvē... un uzreiz.
Emba, jā, man pat kauns atzīt, ka ar mani tā notiek jau otro reizi (nu, kā ar tādiem grābekļiem).
Kas nepatika? Hmm, laikam jau lielākais mīnuss ir pati LU mācību koncepcija. Nē, ne tikai konveijers (kas nemaz nebija tik izteikts, par spīti tam, ka mums bija 80 cilvēki kursā), bet vairāk lekciju akadēmiskums un kopējā studiju programmas (vismaz pirmā studiju pusgada) nepārdomātība.
Vēl jāatzīst, ka es nejutos labi tur. Tā, tīri emocionālā līmenī man tā vieta nešķita tuva (tiesa, tas ir tikai loģiski, jo es iepriekš 12 gadus mācījos vienā skolā, kas bija kā manas otrās mājas... ir naivi to pašu vēlēties no augstskolas).
Vēl svarīgs aspekts (kas gan ir būtisks ikvienam, kas studē Latvijā) - ko pēc tam? Politikas zinātne konkrētā valstī tomēr ir specifiska tieši šai konkrētajai valstij...
Ir arī plusi, protams, ir daudz vieslekciju, politisko debašu, informatīvo pasākumu... Es to rezumētu kā "mēģina, bet īsti nesanāk". :-|
Bet ir daudzi, kuriem tur mācīties ļoti patīk un šķiet interesanti (man gan pati politika arī šķiet ļoti saistoša), tā kā tā vairāk ir mana, nevis LU problēma, protams. :-D