Vai eksistē patiesa mīlestība?

eksiste,bet tikai starp gulbjiem,jo kad pienjemsim nomirst meitene gulbis,tad vinjas dzekinjsh uzlido augstu augstu gaisa,saliek kopa sparnus un krit zeme ka akmens:(((

Piemēram, es arī ticu no manas mammas dzīves pieredzes par patiesu mīlestību.

Mana mamma un viņas pirmais vīrs, jūs redzētu, kā viņi skatās viens uz otru arī pēc 30gadiem, lai gan katram jau sava ģimene, otrs cilvēks un it kā laimīgi savās dzīvēs, bet to mīlestību arī pēc 20gadu atsšķirtības var redzēt.

Jā,ticu. :-)


Esam izgājuši cauri ellei,bet vēljoprojām cieši esam kopā,kas liecina par ciešu savienību - un ļoti lielu un patiesu mīlestību!!! (l) (l) (l)

Salome-man lot patika, ka teici vienreiz-ir cilveki ,kurus mil ,un ir tie -kuri mil!!! (l) (l)
Es ticu milestibai ,bet jasaka ka ar gadiem mes tomer sakam redzet citas vertibas,tas musu sapnu princis ir palicis savadaks ,un tiecamies pec kaut ka jauna ,vel nebijusa,kadreiz tas strada,kadreiz ne |-) !!!Milestiba kadreiz uz to ieprieksejo cilveku pat nepazud,ta vienkarsi ir citada!Tie cilveki ,kuri loti daudz metajas ar siem vardiem , sabiedriba parada savas super labas attiecibas, ne vienmer ir atklati,vini vienkarsi nevelas citiem cilvekiem sabojat to idili,par savu perfekto milestibu!Tads ir mans sodienas sledziens par to saucamo "isto milestibu"! :-)

Emmanuelle,
pilnīgi piekrītu tev par to, ka ja esi patiesi cilvēku mīlējis, nu nevar pēkšņi mīlestība pazust, tā vienkārši mainās. Cilvēkus, kurus esam savā dzīvē mīlējušas, vienmēr mīlēsim tikai savādādā veidā...

Gardumina-tiesi ta man bija ,kad ieraudziju savu pirmo viru-viss atnaca vala-atminas ,mazuli uttMums viss vakars padaja ka viens mirklis!Mans amerikanu virs teica-ej un padejo ar vinu -drosi!!!Jums tacu daudz kas runajams! :-) Man pat tagad sariesas acis asaras!! (s) Es esmu tik pateiciga savam amerikanim ,ka vins saprata!Saprata ,ka ta kaisle jau pagajusi,bet ta milestiba,kura mus saistija vairakus gadus tomer nav mirusi-vienkarsi ir citada! :-)

Man gribās tevi vienkārši paņemt un sakratīt.
Neieslīdz sevis žēlošanā. Pacel galvu un saproti,ka viss,kas notiek notiek uz labu.
Es pēdējā laikā par to tik daudz esmu parliecinājusies,ka varētu savu sektu dibināt.
Jo tu vairāk nomāksi sevi,jo dziļāk purvā bridīsi. Tu vairo tās negācijas.

Ticu ar vislielāko pārliecību!
Un, atsaucoties uz tievās aisses komentāru, naivi un augstprātīgi ir iedomāties, ka esam gudrākās un varenākās būtnes! Ticu Dievam, zinu arī, ka ne visu var nodefinēt un saprast ar cilvēka domāšanu, jo tā ir tik ļoti ierobežota un pasaulīga! Ja kāda nepiekrīt, tad lūdzu nodefinē Visuma, kosmosa bezgalību! Kā tas ir iespējams?? Kā tas ir?? Šeit apraujas jebkurš, jo cilvēciski ir tas, ka visam ir sākums un gals, prāts atsakās pieņemt, ko tādu, kas ir ārpus laika un telpas!

Par mīlestību - zinu, ka satikšu! Varbūt arī tieši šī pārliecība man palīdzēs, bet nešaubos ne mirkli! Nevar cerēt, ka pašai nekas nebūs jādara, tā tas nenotiek. Bet attiecības būs jālolo un jākopj, jo viss, kas atstāts pašplūsmā ātri iznīkst.

Oj, varētu vēl un vēl rakstīt, kkāds pļāpīgais uznāca.. :-D

es tikai izteicu savu viedokli ar savu pamatojumu :-D

Manaa pasaulee eksistee muzhigaa milestiba un esmu tads cilveks, kas spej milet muzhigi.

Gajeju neturi. Labak lai aiziet tulit neka bezjedzigi teree tavu laiku.
Vinjs aizgaja. Vinjs izvelejaas.
Tatad neuzskatija par isto, un ari vinjs nav tavejais.
Jo ar savejiem taa nerikojas.... ar savejiem dzivo kopaa, rupejas, uztraucas, kaa otrs jutas...Ja, varbut izklausas pec nemusdienigas pasakas, bet es zinu, ka ir shadi cilveki. Loti maz, bet ir.
Nedomaa par vinju.

Nav ko te baurot. Nu es parasti nelasu šitās tēmas,jo uzdzen pinkšķi.
Ok, es papinkšķēju, bet saprotu, ka man vēl ilgs ceļš priekšā.Saproti, es jau tā pus gadu glābu attiecības, lai gan viņš arī bija tāds, kurš negribēja laboties. Līdzīgs stāsts mums abām ir. Tā pusgada laikā bija briesmīgi, brīnos vispār,ka esmu dzīva,ka neesmu narkomāne, ka neesmu alkoholiķe.Es grimu, kritu, pazudu. Man vēljoprojām ir kas pasaka,ka esmu pazudusi, neesmu vairs tas,kas biju agrāk,kā zombijs. Īsti nesapratu,kas man lika kaut mazliet paskatīties uz dzīvi pavisam citā virzienā, bet tagad esmu sapratusi,ka nebija jēgas neko glābt, es skrēju pakaļ(ar to atšķiros no Tevis). Tagad esmu sapratusi,ka nav vairs ko, nevajag. Lai arī ko sirds teiktu, tā ir muļķe, bet līdz riebīgumam patiesa. Es sirdi neklausu vairs.
Šobrīd esmu nolēmusi aizbraukt prom. Uz kādu laiku, jo nespēju,ka man šeit viss atgādina par viņu. Vienīgi tagad es vēl domāju vai tiešām man izdosies tā aizmirst, jo tāpat jau mēs atradīsimies zem vienām debesīm? Ļoti ceru,ka to labāko savā dzīvē vēl tikai piedzīvošu.

pamatojums bija tas, ka tu netici nekam nedefinējamam! Kā tad ir ar to kosmosu? Tam netici?
Tieši šobrīd lasu ļoti piemērotu grāmatu "Iekarsti un Atgriezies" - ja neesi kareivīgi noskaņota pret kristietību, iesaku! Tur ir tik ļoti izteikti parādīta Dieva varenība:

citēšu: Dievs pastāv ārpus laika, un, tā kā mēs dzīvojam laikā, mēs nespējam to pilnībā saprast. Nespēja pilnībā saprast Dievu rada bezpalīdzības sajūtu, taču būtu muļķīgi domāt, ka mums ir tiesības ierobežot Dievu līdz kaut kam tādam, ko mēs spētu saprast. Cik nīkulīgs un nenozīmīgs būtu tāds Dievs!

Tāpat ir minēti tik daudzi pasaulīgi piemēri, kur viss ir tik nevainojami sakomplektēts: Sākot ar cilvēku elpošanu un augu fotosintēzi, beidzot ar sugu milzīgo daudzveidību, smieklu dažādību utml, kas parāda Dieva radošumu.. Jo kādēļ gan tas būu vajadzīgs?

un tēmas autorei:
nekad nevajag izmisīgi turēties pie viena - viņš atbrīvoja vietu, kam labākam :-) manai paziņai bija tā, ka viņa ļoti pārdzīvoja šķiršanos, kur draugs diezgan draņķīgi pret viņu izrīkojās.. bet jau pēc dažām dienām sastapa savu mīlestību.! Tagad ir laimīgi apprecējusies, tik ļoti iemīlējušies viņi ir! :-) neizsakāmi skaists pāris, kas izstaro kko pārdabisku :-)
notici tam! :-) Tieši ticība dara visu iespējamu

ligretto, pēdējo teikumu uzrakstīji tā it kā Tev 60 gadu būtu - protams, ka labākais vēl priekšā:)Tu vēl esi jauna un patreizējās nedienas pēc gadiem liksies tīrais sīkums.

Bifeli, dažkārt man jau liekas,ka 1 attiecībās tik daudz,kas gājis pāri,ka esmu jau morāli novecojusi.Sirdī man ir 60, prātā kādi 14. :-D
Jap, gan jau,ka labākais tikai sekos.Bet es pacietīgi gaidu. :-)

skatoties uz vecākiem maniem,par piemēru, vau teikt,ka,jā, patiesa mīlestība eksistē :) (l)

Patiesai mîlestîbai ticu. Bet tas nenozîmê, ka patiesa mîlestîba var bût tikai viena (tikai lai nav vienlaicîgi vairâkas 'patiesâs' mîlestîbas :D), vai ka tâ ir mûzhîga. Dazhiem palaimêjas ar vienu no savâm lielajâm mîlestîbâm palikt kopâ visu mûzhu, tad tâ jau ir mûzhîgâ mîlestîba (l)
Un diemzhêl domâju, ka jûtas tieshâm var izgaist pâris nedêlju laikâ, bet tas nenozîmê, ka nemîlêja.

nu c'mon ballerine, es jau neteicu, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizais! Tie ir mani uzskati, un es Tev tagad nesakloju smadzenes par Dieva esību/neesību! Saproti, ka ir arī citi viedokļi un pamatojumi!

Par to visu izdzēšanu, es arī izdzēsu , ex vēl mūsu bildes stāvēja kādas trīs dienas, bet mani tas nesatrauca, man bija vienalga,jo man bija sācies jauns posms mana dzīvē, cilvēks , kas mani nēsāja uz rokām, jauna skola..viss pilnīgi jauns, es pat neraudāju, ,manī, uz to brīdi, nebija nekas no tās iepriekšējās dzīves, bet pēc gada slūžas nāca vaļā, un savu iespēju biju jau palaidusi garām,kā esmu raudājusi par to, pārdzīvojusi un es nesaprotu kāpēc tā, man taču ir vīrietis , kuru mīlu.Bet nesaprotu, kas ir tas , ka velk atpakaļ.
Ar to es vēlējos pateikt, varbūt viņš vēl īsti nepazinās, ko ir zaudējis, ir jau viegli pateikt nē, bet pēc tam ar to sadzīvot ir grūtāk nekā mēs domājam.
Bet es ticu, ka patiesa mīlestība pastāv (l) un gan jau tu arī tādu atradīsi :-)

Es arī piekrītu viedoklim, ka "Ir tikai piemērotākais cilvēks no pieejamā,ar ko ir visvieglāk vest saimniecību".

Bet es domāju, ka iemācīties labi sadzīvot var arī ar vairākiem.

Un ja visu mūžu tāforši var nodzīvot, tad jau to laikam var saukt par mīlestību :)