Manuprāt, Laura izjuta zināmu pienākumu pret Alvīnu. Viņa negribēja atstāt viņu vienu nolādētajās "Tomariņu" mājās. Viņas abas bija pamestas sievietes ar diviem bērniem. Abas strādnieciskas, saimnieciskas, īstas latviešu sievietes.
Laura līdz galam nebija atklāta pret Alvīnu, jo, kad Laura saņēma kārtējo vēstuli no Riča(Alvīnes dēla), viņai nācās melot, ka Ričus Alvīnei sūta sveicienus, kaut arī tā nebija.
Laura- klusa, noslēpumaina, kautrīga, pelēka. Gādīga māte saviem bērniem un uzticīga sieva. Viņa nepadevās kaislei un mīlestībai, kas varēja rasties, bet turpināja dzīvot vienmuļo dzīvi un gaidīt, kad no cietuma atnāks viņas vīrs Ričus.
Es Tev iesaku izlasīt R.Ezeras "Aka", jo šis romāns tiešām spēj aizkustināt un kā arī ir ļoti laba lasāmviela vakaram.