Sevis attiistiishana..

Es neko nelasu :) esmu pēc dabas bez iemesla nestresojoša.
Lietām un procesiem vajag pieiet racionāli, ar prātu.
Un vēl - man arī ar attiecībām noteikti ir paveicies.

Tu vienā tēmā vēlies jautāt pārāk daudz. Kaut kāds haoss jūtams. Greizsirdība, sevis attīstīšana, lasīšana, es, protams, varu rakt ļoti dziļi, meklējot tam visam kādu sakarību, taču šis ir cosmo, jo vairāk sekluma un stereotipu, jo vairāk atbalstītāju, tāpēc atbildes šeit var kalpot statistikai, ne reālai rīcībai. Lasīt, lai sevi attīstību un tādējādi mazinātu greizsirdību, būtu aktuāli tad, ja Tev būtu aizdomas par to, ka vīrietis Tevi krāpj ar grāmatām, mūkot naktīs no mājām uz kādu bibliotēku.

Neuzskatu, ka visām ir jāuzvedas un jādomā vienādi. Ja Anniņa un Ilzīte nav greizsirdīgas, tad man arī nav jābūt. Katrs cilvēks, katras attiecības un izjūtas tajās ir unikālas.
Neko šajā sakarā nelasu.

Biju domaajusi sevis attiistiishanu tieshi saistiibaa ar graizsirdiibu, jo uzskatu, ka greizsirdiiba rodas no mazveertiibas. Tad kivite domaa, ka kaut kas ir jaadara tikai tad, kad izjuutam nepatiikamaas emocijas. Man tas atgaadina ugunsgreeka dzeeshanu.

Es pati mazinu greizsirdiibas izjuutas attiistot sevi un mekleejot hobijus, piemeeram, man ljoti paliidz joga. Patiik pavasarii un vasaraa vienai pashai aizbraukt uz daarzu un mammai izraveet kaadu pukju dobi. :)

Greizsirdība rodas no tā, ka sieviete nav pārliecināta par sevi vai pati krāpj. Sevis attīstīšana ir vajadzīga augšanai, ne greizsirdības apkarošanai. Ja arī dzēšam ugunskuru, tad šaubos, ka kūdra tam ir labākā izvēle. Attīstīties un iemācīties sevi mīlēt nav sinonīmi, lai arī tā kādai varētu sķist! Greizsirdība nerodas no zināšanu vai izglītības trūkuma, to neapkaro ar grāmatām, to nemeklē svešās atziņās.

Es vainoju otru pusīti. Nu nosacīti vainoju. Tikai esmu sapratusi,ka tas cik lielā mērā esmu greizsirdīga un neuzticīga ir atkarīgs no tā,kas man stāv pretī. Un tur apvienojas viss,cik patiesi ļoti svarīgs/vienaldzīgs ir \sis cilvēks. Viņa nodarbošanās/attieksme. Viss viss izveido to.

Vienas no manām lielākajām bailēm ir tikt nodotai jeb piekrāptai,tāpēc švaki iet ar uzticēšanos,vienmēr pa galvu maisās domas-a ja nu tur tā meitene būs labāka,skaistāka,interesantāka par mani. Jā,zems pašvērtējums. Zinu.
Un tā lūk,pēdējā laikā esmu pasākusi daudz domāt. Un esmu izdomājusi tik daudz,ka tam puisim jau ar nekur nav garantija,ka tur tas pretīmnākošais nebūs skaistāks,gudrāks labāks. Nekam nav garantija,bet ja tieši šobrīd es esmu laimīga,tad kāpēc to postīt ar domām par to,kas notiks rīt. Gan jau tikšu arī ar rītdienu galā.
Viss ko es ar šito visu gribēju pateikt,ka jāmācās dzīvot šodienai. Šodienā neuzticība nepastāv,tās ir tikai mūsu iedomas :-)

Greizsirdība ir kaite, no kuras arī es mēģinu atbrīvoties. Nē, es neko nelasu, nemeklēju (lai gan varbūt vajadzētu), es vienkārši mēģinu runāt pati ar sevi un likt sev saprast, ka šīs sajūtas tikai un vienīgi posta. Vismaz tādos apmēros, kādos tas piemīt man. Un ir periodi, kad man šķiet, ka es miera vējos varu visu ko pieņemt, saprast, necepties un ļauties plūdumam ar gaišu smaidu sejā, bet tad pēkšņi ir viena, divas dienas, kurās sajūta ir tāda, ka greizsirdība manī kā šampanietis izšauj korķi un notašķa visu apkārtējo. Esmu sapratusi, ka man ļoti traucē tas, ka es cenšos ar šo tikt galā, bet vīrietis, ar kuru šobrīd man ir sakars, nejūt, cik ļoti vēlas man kontrolēt, cik privātīpašniecisks ir un ka patiesībā arī viņam vajadzētu savu greizo sirdi iegrožot. Jāpiekrīt, ka tā visa cēlonis ir ne pārāk spīdošs pašvērtējums. Droši vien vislabākais variants arī šajā gadījumā ir cīnīties ar cēloņiem, ne ar sekām. Un galvenais jau saprast, ka visvairāk pāri mēs darām tieši sev.

Es gribētu piebilst arī to, ka sievietes pašvērtējumam nav nekāda sakara ar to, vai vīrietis krāps, vai nē, vai lūr uz citām un flirtē, vai nē.
Līdz ar to - augsts pašvērtējums palīdz pret greizsirdību, bet ne šīs greizsirdības cēloni ( iespējām tikt piekrāptai ).

Miiljaa, Magdalen, ir jaasaprot, ka daudzas lietas shai pasauliitee notiek neatkariigi vai tu to gribi vai ne - vienkaarshi tas taa notiek un viss. Tava attieksme ir nevis sava viiriesha izmainiishana peec sava praata, bet tu gribi, lai zemeslode griezhas uz otru pusi. Vai tu vari izdariit taa, lai zemeslode griezhas uz otru pusi? Iesaku izlasiit sho rakstinju http://www.kleoo.lv/index.php?txid=2513

Tu pamanīji, ka es kaut ko rakstītu par to, ko gribu izmainīt?
Es esmu tāda, kāda esmu. Mani tādu var pieņemt vai nepieņemt. Vīrieša paša izvēle.

neko nelasu, tas man nav aktuāli.
Bet es tev neiesaku neko lasīt, bet aiziet pie terapeita un izpētīt, kur tev radusies šī problēma.

Es uzskatu, ka tomēr pa lielam ir vainojams pats puisis pie meitenes greizsirdības, mazvērtības kompleksiem. Nu pasakat, kā, piemēram, meitene var nebūt greizsirdīga, ja puisis tam dod iemeslu - skatās uz citām, salīdzina viņu ar kādu skaisto kolēģi, sarakstās ar "draudzenītēm" utt. Man liekas, ka ko tādu neviens normāls cilvēks nespētu izturēt. Nu labi, normāli cilvēki laikam vienkārši izbeigtu šādas attiecības, bet nu lasot cosmo, liekas, ka daudzas meitenes to pacieš.

man tieshi taa arii ir-esmu pati vainiiga,ka stresoju un greizsirdiiga esmu. draugs tieshaam neko sliktu nedara...
ai..es eju ar sportu nodarboties,tas aizdzen shiis domas.!! vai lasu graamtas,kas patiik,vai skatos filmas,vai eju uz kino...vnk...tie ir tavi mazveertiibas kompleksi,un viss...

Kaut kā neliekas, ka pašvērtējuma celšana un sevis mīlēšana varētu mazināt greizsirdību. Arī pašpārliecinātas sievietes krāpj, tad kādēļ lai pašpārliecinātas sievietes nebaidītos tikt krāptas?
Par mani - ir man tas niķis izjust šīs nepatīkamās sajūtas. Ko es daru? cenšos par to nedomāt, jo, ja sāku analizēt, tad sadomājos visādus sviestus. Tāpat, pasarg dies, nesākšu lasīt kaut kādas grāmatas par greizsirdību, tas tikai pabiezina krāsas, aktualizē to problēmu.

Magdalen, jaa, pamaniiju, tu domaa, ka tavs viirietis neluur uz citaam un neflirtee. Nav taisniiba- skataas un flirtee, un tas ir kaa zemeslodes grieshanaas. Par sho teemu esmu lasiijusi, runaajusi ar savu un citiem viirieshiem, nesen par sho teemu runaaju ar savu teevu- skataas - visi skataas, bet tas nav taadeelj, ka vinji nemiileetu savas sievietes- taa ir sasodiitaa viirieshu daba, kas mums tik ljoti nepatiik, bet kas notiek un viss! Kaapeec tas taa notiek, ir daudz iemeslu, kas izskaidrojami ar viiriesha dabu, nevis ar mums pashaam. Vieniigais, ko varam dariit, ir zinaat, ka tas taa ir un attistiit sevi, lai tiktu galaa ar shiim sajuutaam. Ja visu laiku dziivo ar domu, ka tiksi piekraapta, taa arii notiks, ja vien jau tas nav noticis. Kaapeec esi tik paarliecinaata? Izskataas, ka tavs viirietis ir iedreseets kaa suns, kursh paklausiigi iet tev blakus un klausa paveeleem uz vaarda.

Kur es teicu, ka tā domāju? :D Netēlo psiholoģi, tev tas nepadodas.

Piedod, negribeeju tik asi!

Nekā personīga (tik tiešām) pret Magdalēnu, bet es arī esmu pamanījusi to, ko minēja Caka.
Bet katram ir savs dzīves modelis, mēģināt pārliecināt par citu taisnību ir bezjēdzīgi.

Tas nebija asi, tas bija aplami. Nemēģini dažos teikumos atrast to, kā tur nav.