Kārtot pēc: jaunākā, vecākā

1 2 3 | nākamā »

Pārdzimšana..

laimiga_

866

Reģ: 05.04.2009

Es, lasot, kārtējo Paulu Koelju grāmatu uzdūros tēmai - reinkarnācija.

Vēlējos padiskutēt..

Jūs ticat šai lietai? Esat mēģinājušas noskadrot, kas esat bijušas iepriekšējā dzīvē, vai vēlaties to uzzināt? Vai iespējams, ko atcerēties no iepriekšējām dzīvēm utt..

Ja par sevi, tad 100% nevaru apgalvot, ka tam ticu, bet vairāk jau laikam sliecos uz atbildi - jā, ticu.

Pašai jau no bērnības ik pa laikam esot vietā, kur nekad neesmu bijusi, ir tas saucamais "dežavū", kā attēls, ka esmu tur bijusi, to redzējusi, vai ko tādu jau dzirdējusi. Un ka esot dažās līdz šim nebūtās vietās, ir tāda kā dziļa, iekšēja piederības sajūta konkrētai vietai. Kā arī sapņos regulāri redzu it kā sevi, bet neizskatos pēc sevis.

Protams, tā visa var būt vienlārši sagadīšanās. Prāta izveidota ilūzija un nekas vairāk, bet tomēr tas viss man šķiet interesanti. :-)

21.04.2011 18:01 |

laimiga_

866

Reģ: 05.04.2009

Kā tad ir ar jums, dāmas? :-)

21.04.2011 18:03 |

Abalone

4129

Reģ: 29.01.2009

Neticu pārdzimšanai, neticu spokiem, neticu mistiskām būtnēm un parādībām. Ticu fizikai, kas to visu var zinātniski izskaidrot. Šķiet, ka reinkarnācija ir tāda sevis mierināšana, lai tik ļoti nebūtu bail no nāves un cilvēks nesabēdātos, ka nāves brīdī tiešām viss beigsies. :)

21.04.2011 18:05 |

lilcha

1324

Reģ: 29.01.2009

Es ticu. ;-) Varbūt, ka kaut ko gribētu zināt no iepriekšējās dzīves!

21.04.2011 18:07 |

Mežāze

6212

Reģ: 01.04.2009

Man ir bijis tāpat ar tām vietām un arī ar situācijām, kad liekas - tas jau ir bijis. Mana zemapziņa sapņos arī izdod kaut ko, par ko esmu domājusi - ļoti bieži sapņos redzu it kā sevi, bet citā laikmetā; tādā ar pilīm un kariem. Nezinu, varbūt iepriekšējā dzīvē dzīvoju, piemēram, 18., 19. gs :D

21.04.2011 18:07 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Gribu tomēr ticēt,ka dvēsele ir mūžīga un nekas nebeidzas,bet gan tikai attīstās,ka nāve ir tikai cits esamības stāvoklis un tad atkal dzīvoju no jauna,tikai citā ķermenī. Man patika Lūles Vilmas grāmatas,kur arī teikts,esam šeit,lai mācītos. Tas,manuprāt,arī izskaidro to,kāpēc viens ir tāds,otrs citāds,vienam mazāk tā prāta,ja var tā teikt,jo dvēseļu vecuma atšķiras. Katrā ziņā ar šādu ticību es jūtos labāk,lai arī tas būtu muļķīgi.

21.04.2011 18:08 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

jā, nedaudz ticu. Man liekas, katrs savā dzīvē ienāk ar kādu "bagāžiņu" , kaut ko jau pieredzētu, šādas tādas spējas/talanti saglabājas no iepriekšējām dzīvēm, kā arī iepriekšējās dzīvēs nepabeigtais ir jāpabeidz šajā dzīvē utt. :)

21.04.2011 18:09 |

miss sunshine

460

Reģ: 18.01.2010

Ļoti bieži gadās "deja vu" sajūta, ticu reinkarnācijai. Brīžiem aizdomājos par dzīvi, nāvi, utt., tad man prātā šaudās doma "kas es vispār esmu". Tādi dīvaini, mistiski gadījumi ar mani bērnībā šad tad notika, bet vienmēr esmu baidījusies kādam to stāstīt, padomās, ka es ķerta esmu :-D

21.04.2011 18:09 |

dzemma

Reģ: 29.01.2009

man arī ir bijusi Déjà vu sajūta. Man pat liekas, ka es precīzi atceros, kurā valstī es esmu dzīvojusi iepriekš. Vienreiz, redzot tv vienas vietas bildi, bija ļoti, ļoti izteikta tā sajūta - jā, es tur esmu bijusi un bieži redzējusi tieši to ainavu. Un sapratu, ka es ilgojos pēc tās vietas, asociēju ar mājām.

Daži cilvēki liekas tā kā pazīstami :-).

21.04.2011 18:09 |

pavasarīte

2130

Reģ: 29.06.2009

Es ticu, saku ticēt pēc vissupeīgākas gr;amatas (MAN :)) ever "Divas dzīveš" Tas ir no garīgās literatūras klāsta :))

21.04.2011 18:09 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Man arī šķiet,ka cilvēka prāts šobrīd ir pārāk neattīstīts,lai pat zinātne kaut ko tādu varētu 100% apgalvot,kā ar tām dzīvēm ir.

21.04.2011 18:11 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Vēl,kas interesanti,ka mans tēvs aizbraucot uz Londonu,tur bez kartes varēja staigāt,visu zināja,lai gan nekad nebija tur bijis. Tādas lietas ir tik jocīgas,pilnīgi pašas priekšā rāda,ka kaut kas ir tāds,ko netveram.

21.04.2011 18:13 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Pamatskolas sacerējumā par pārdzimšanu es uzrakstīju,ka iepriekš biju krogus meita un strādāju kabarē :-D 8-)
Savā ziņā ticu.

21.04.2011 18:15 |

miss sunshine

460

Reģ: 18.01.2010

Vēl ir arī tā, kā te jau minēja. Kad jūtos laimīga, man acu priekšā parādās tāda kā bilde - liels tilts, kuram es kabrioletā braucu pāri, zem tilta zils ūdens, kā okeāns, un patīkams viegls vējš, siltums, vasara. Izskatās pēc ASV. Starp citu, angļu valoda man labi padodas, tā kā iespējams, ka no turienes nāku.. :-D

21.04.2011 18:15 |

Heartkiller

9435

Reģ: 06.03.2009

Neticu.
Kaut kādas tādas sajūtas ir bijušas.ir bijis tā,ka redzu cilvēkus vai vietu pirmo reizi,bet prātā zinu,ka šos cilvēkus jau esmu reiz satikusi,šajā vietā reiz bijusi utt.
Taču,es to visu ignorēju.Nu,gadījās jocīgas sajūtas...dzīvoju tālāk un nemēģinu ieslīgt apcerēs.

21.04.2011 18:15 |

laimiga_

866

Reģ: 05.04.2009

Es esmu tāds cilvēks, kas īsti netic Dievam, spokiem, mistikai un tādām lietām. Pat patiesai mīlestībai īsti neticu. Lai es ticētu vajag pierādījumus. Bet es to visu nenoliedzu, iespējams, ka tas pastāv. Varu piekrist @paris sacītajam. Ir pierādīts, ka cilvēks no savām prāta iespējām un spējām izmanto aptuveni desmit vai padsmit procentus..tas nav nekas! Tad būtu muļķīgi apgalvot, ka zinātne spēj visu pierādīt u.c.

21.04.2011 18:18 |

Mežāze

6212

Reģ: 01.04.2009

Miss sunshine, tad jau Tev ļoti pozitīvi:) Manas sajūtas gan vairāk ir tādas kā biedējošas, ka mani bieži sapņos vajā, ķer utt..., arī dzīvē esmu tāda nepārliecināta, mazliet ar bremzēm:D, pat nezinu, kāpēc, bērnība man bija ļoti laba, bet bieži nepamet sajūta, ka kaut kas traucē man dzīvot, varbūt kāda pagātnes pieredze.

21.04.2011 18:20 |

dzi

1020

Reģ: 29.01.2009

kaut kādā līmenī ticu, bet ne tā fanātiski. kaut kur jau tās mūsu nejaukās dvēselītes nonāk :D

man bērnībā viena gaišreģe teica, ka es iepriekšējā dzīvē esmu bijusi arābu šeiha meita un šī ir mana 4. dzīve uz zemes. kaut kā iespiedies atmiņā :)

21.04.2011 18:20 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

it kā neizmantojot pat 10% prāta.

21.04.2011 18:20 |

ērzelis

8187

Reģ: 27.12.2009

Šī tēma man liekas ļoti interesanta,tāpāt kā budisms,vēdas.
Un jā-ticu.Neticu spokiem,raganām un citiem mošķiem,bet šim gan,es sliecos ticēt.Negribas ticēt,ka pēc šīs dzīves viss tā vienkārši beidzasEsmu daudz lasījusi par budismu,kas man visvairāk patīk,ka tā īsti nav reliģija,nav tādu noteiktu standartu,apspiestība.Buda bija filozofs,apskaidrotājs.Katrs pats izvēlas,kam ticēt.Manā pilsētā iespēju nav,bet ļoti gribētu apmeklēt jogu,apgūt japāņu valodu.Ļoti saista austrumu kultūra kā tada.

21.04.2011 18:22 |