Pirmo gadu, nē, vairāk kā gau, nekādas paroles nezināju utt., bet tajā laikā viņš vienā pasācienā pabučojās ar savu ex, kamēr biju ārpus lv, no tās reizes mana pašapziņa tika sagrauta, tad tipa izlīgām pāris mēnešus bija ok, bet tad sekoja laiks, kad viņš blieza tusēt pat 3 dienām nemaz neskaot kur ir, ar ko ir.. Man tas piegriezās minēju tik ilgi, kamēr uzminēju, tad izlasīju daudz ko par ko bira asaras. Pateicu visu, kas bija uz sirds, bet neteicu, ka draugos to izlasīju, viņš nodomāja, ka draugi nostučījuši, tad gāja laiks un viss kļuva sliktāk. Patriecu viņu ratā, tajā dienā nosaucu skaļi viņa paroli, šis pateica, ka bija labākās domās par mani, es savukārt pateicu, ka nekas nenotiek bez iemesla!
Pagāja laks, sagāja kopā atkal ar to ex, bijām šķirti dzīvojām katrs savu dzīvi. Tad kaut kā viss sagriezās, ka sagājām atkal kopā. Speciāli līdusi vairs nekad neesmu, ja nu kādreiz paliek vaļā, kamēr ieiet dušā, varbūt iemetu aci, bet pārsvarā tiešām izeju āra vienmēr, cenšos izrādīt cieņu.
BET.. es tomēr piekrītu tām meitenēm, kuras neokšķerē katru dienu, bet, kad jūt, ka kaut kas nav okey, tad ielūr. Tā arī bija vasarā ielūrēju skype, protams, uzreiz sapratu kādas pasakas man bija stāstītas par aizvadītajām brīvdienām, riktigi salamājāmies, viss beidzās ar asarām viņa acīs un lūgšanu man piedošanu, jo šoreiz tiešām nekā nebija, bet bija vienkārši meli, jo redz domāja savā somā, ka būs labāk, ja kko nezināšu!
Tad nu gribu teikt, ka ikdienā nekur nelienu, bet, ja jūtu, ka nolādētā intuīcija saka, ka kkas nav okey, tad atļaujos ieskatīties, jo muļķes lomā man nav vēlēšanās palikt! Pietiekami esmu tāda bijusi! Kaut gan tagad labi azinos, ka dr.lv tāpat viss tiek dzests kaut vai tur jau mēnešiem ilgi savu kāju neesmu spērusi!