vakars

13796

Reģ: 23.10.2010

Kā ir ar jums - klausiet savai intuīcijai un sajūtām,vai ne ļoti? Atceros,ka pirms varākiem gadiem vecāki teica - vajag 60% prāta un 40%sajūtu. Tagad tik ļoti gribētos klausīt sajūtām,bet bail. Jūtu,ka brīžiem saprāts ņem virsroku arī attiecībās un par mīlestību,un šķiet pašai tik muļķīgi. Un vienmēr jautājums - kā nenobīties no lēmumiem,kā būt pārleicinātai par savām darbībām.

Kā arī domāju turpināt uz vakardienas pozitīvās nots jeb trīs šodienas jaukās lietas:

+15 grādi

+žakete un svārki par 60 santīmiem

+vīns,vīns,vīns :-)

16.04.2011 00:40 |

------------

416

Reģ: 21.10.2010

Tieši pašlaik domāju par šo tēmu. Teju gads būs pagājis, kad es regulāri pašā saknē likvidēju savas sajūtas, jo saprāts teica, ka tā būs labāk. Saku - teica - tātad lietoju pagātnes formu, jo šodien sapratu, ka pārāk ilgu laiku esmu bijusi akla un neapzināti mēģinājusi iznīdēt kaut ko sasodīti skaistu.

16.04.2011 00:46 |

lrbf

146

Reģ: 15.09.2010

parasti mani prāts vairāk pieviļ, nekā sajūtas.. :-/ , grūti jau uzticēties sajūtām , bet ļoti cenšos uzticēties tam, ko jūtu. :-)

vai, uz to gan nevarēšu atbildēt, parasti arī baidos, bet kaut kā saņemu sevi rokās.. :-)

16.04.2011 00:48 |

maza

2170

Reģ: 29.01.2009

Manu dzīvi vada sirds. Dzīvoju pēc sajūtām,nevis prāta. Negribu vecumdienās savu dzīvi atcerēties kā neinteresantu un izplānotu līdz pēdējai detaļai. Man vajag spēcīgas emocijas.

16.04.2011 00:49 |

kari

5087

Reģ: 01.03.2009

Filtret jutas caur prata filtru ;-) Esmu iemacijusies domat ar pratu kadus 95%, lielu dalu jutu ielikt ramisos, lai sanak ar jegu, nevis akli, manuprat ta ir labak.

Par 3 pozitivajam lietam, hmm.. vienkarsi kaut ka.... jutos labi. :-)

16.04.2011 00:53 |

mandeja

211

Reģ: 30.10.2010

Kad es vados pēc sajūtām, bieži vien nākas atzīt, kāda velna pēc es neklausīju saprātam un intuīcijai, bet ļāvos mirkļa iegribai?!Un tā ir gandrīz vienmēr! :-)

16.04.2011 00:56 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Magdalēna, tā interesanti... tas, ko uzrakstīji. :-) Jo Tu man vienmēr esi šķitusi kā tāda nosvērtā un mierīgā būtne. Noteikti ne tāda, kurai ikdienā vajadzīgi spēcīgi stimuli un kontrasti.

16.04.2011 01:02 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Vienkārši sapratu cik grūti brīžiem atbrīvoties no bailēm par atraidījumu vai kādu pateiktu - nē. Sēžu reāli pie cosmo,lai gan varu piezvanīt,smieklīgi un skumji kā jau allaž.

16.04.2011 01:07 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

@paris (ahhhhr), nepamēģināsi, neuzzināsi! :-P

16.04.2011 01:08 |

maza

2170

Reģ: 29.01.2009

Nu es esmu ļoti mierīga, tam es piekrītu :) Bet, lai gūtu emocijas un baudu no piedzīvotā, nav obligāti jālec ar izpletni, jādodas trakos ceļojumos vai jānododas dažādām avantūrām. Man to visu var sniegt arī interesanta grāmata, laba filma, smeldzīga dziesma, mīļa buča vai patīkams telefona zvans.

16.04.2011 01:09 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

vieglāk pateikt kā izdarīt. gribu sist sev ar kaut ko un raudāt. esmu iemīlējusies aseksuālā vīrietī,jauki man.

16.04.2011 01:11 |

Big BOSS

350

Reģ: 19.11.2009

@paris tad piezvani, labāk nožēlot par izdarīto, nekā par neizdarīto :)

16.04.2011 01:11 |

maza

2170

Reģ: 29.01.2009

Un arī lēmumi tiek galvenokārt pieņemti vadoties pēc izjūtām. Neesmu prātotāja un plānotāja.

16.04.2011 01:11 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

nevaru,tas nav tik vienkārši,zinu - izklausās banāli,bet tas culvēks ir citāds.

16.04.2011 01:12 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

tb cilvēks

16.04.2011 01:12 |

buuuuu

10816

Reģ: 29.01.2009

a Es vispaar kaut kaada kaa no meeness..ne sajuutam ne praatam nevar ticeet..katru reizi kaut ko debilu izdaru,kaut gan nolemju savaadaak:D un tad sanaak oopsii:D

16.04.2011 01:13 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

klausos sev kaut kādu neraksturīgu dziesmu,kur kārtējo reizi par mīlestību and stuff un domāju,cik cilvēki visu sarežģī.

16.04.2011 01:15 |

zufiite

206

Reģ: 08.02.2010

Kā man dažreiz gribētos visu pasūtīt pie velna un darīt tā, kā liek sirds, bet nē, tad es atceros par pienākumu, par saprāta balsi sevī un rīkojos prātīgi, vai precīzak - nerīkojos.
Jā, laikam esmu savā ziņā nepatiesa savā dzīvē un, jā, iespējams, tā pēc gadiem būs žēl, bet, bet....

16.04.2011 01:19 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Man kauns atzities,bet liekas ,ka prats mani ir sacis darboties tikai pedeja gada...!Sak atdzivoties ieksa mazais velnins ,kurs ilgi duseja! :-D

16.04.2011 01:21 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

Skatoties ko mēs uztveram ar prātu. Ja kaut kāda vispārpieņemta loģika, standarti, ko citi izdomājuši, tad - nē. Bet bieži vien man ir bijis tā, ka emocijas (vai sirds?) saka - dari tā, bet intuīcija (prāts?) to bremzē, bet galu galā padodos emocijām un saprotu, ka tomēr vajadzēja klausīt prātam. Vispār grūti jau nodalīt tos jēdzienus "prāts" , "sajūtas"... nevar jau īsti saprast, kur beidzas viens un kur sākas otrs.

16.04.2011 01:22 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Es nedomāju,ka par to jākaunās,lieliski,ka bailes nav guvušas virsroku. Nē nu es piezvanīti pilnīgi noteikti,ja vien zinātu,ka tas nav klasisku attiecību ziņā bezjēdzīgi.Laikam nepieciešams vairāk vīna :-)

16.04.2011 01:25 |