Nu mans mērs ir pilns.
Jau kārteijas kašķis ar mammu. Nezinu, ko lai dara. Nevaru vairs to visu paciest.
Situācija sekojoša. Man ir puisi, mamma dažreiz palūdz viņam palīdzēt tehniskās lietās, piemēram, sataisīt mašīnu utt.
Lai ko un kā viņš izdarītu, viņa vienmēr atradīs kur piesieties un visu laiku pārmetīs. Nekad neredz to labo.
Man tas nepatīk. Aizstāvu puisi, jo uzskatu, ka mammai nav taisnība.
Jūtos kā starp diviem dzirnakmeņiem.
Kad mammai saku, ka man nepatīk, ka viņa viņam pārmet, tad sāk uzreiz trakot.
Visu tak var pateikt mierīgi un palūgt, lai izlabo to, kas viņai nepatīk vai kur kaut kas nav kārtībā, nevis pārmetošā tonī vienmēr pārmest.
Puisis ptorams kopš šodienas pateica, ka vairs neko viņas labā nedarīs un pie viņas mājās arī nerādīsies.
Man visa tā situācija tā nepatīk. Pat nezinu, ko iesākt.
Jāpiebilst, ka manai mammai izņemot mani un brāli neviena vairāk nav.
131
