Kur un kādos apstākļos satikāt savu pirmo vai tagadējo mīlestību? :D

Mans stāsts būs īstenībā diezgan stulbs, jo tad man bija tikai 16 gadu. Zinu, ka dažām liksies, ka esmu bijusi kaut kāda kārtējā pusaudze, kas tik dzerstīties vien māk. Bet nu labāk iesaku izlasīt līdz galam. Mans brālēns uzaicināja mani uz savu dzimšanas dienu, no sākuma negribēju braukt, jo man vajadzēja tāda gadījumā braukt uz laukiem, kur kādreiz dzīvoju. Un tur džeki kā ierauga ''svaigu gaļu'' tā ballīte pārvēršas par neciešamu murgu. Nezinu kāpēc, bet tomēr aizbraucu. Nebiju kādu laiku lietojusi alkoholu, bet nolēmu, ka varu vienreiz atļauties izpriecāties no sirds patikas, jo skaidrā man ir ļoti grūti atraisīties. Tad nu mēs tur iedzērām, dejojām, ākstījāmies, un ballīte gāja uz beigām, kad izdomājām ar pāris cilvēkiem aiziet uz centru, autoostā pasēdēt. Un tad piebrauca mašīna, no kuras izkāpa tad mana lielā mīlestība kopā ar savu draugu, kuram līdzi bija meitene. Tā nu mēs runājāmies un viņi piedāvāja kopā aizbraukt uz lielāku pilsētu pēc dzeramā. Un tā nu mēs abi sākām runāt, izvedām citus pa mājām un palikām tikai mēs un vēl divi cilvēki. Nu mēs tur skūpstījāmies un tā, bet nu labākais, ko viņš pēc tam man stāstīja bija mana uzvedība - es esot runājusi, ka vislabākais ir sekss bez prezervatīva un visādas tādas muļķibas, kaut gan biju nevainīga, bet laikam, ka alkohols dara savu :-) un vēl bija interesanti, ka viņš iedeva man padzerties ledus tēju un kad padzēros, tad viņš teica, ka būs man jāatstrādā, kas vēlāk iedibinājās par tradīciju mums, kad kaut ko viens no otra paņēmām - parasti atstrādāšana izvērtās kā bučas iedošana. Un ta viņš mani aizveda mājās, bet pirms tam paprasīja manu telefona numuru. Nākamajā dienā viņš man rakstīja un kas bija pats trakākais, ka aizmirsu kā viņu sauc. Un kad viņš brauca pie manis ciemos, tad nezināju kādu mašīnu gaidīt, jo nebiju pa nakti to ievērojusi. Un pats mīļākais bija tas, ka es viņam prasīju - ja jau es biju tik vulgāra, tad kāpēc Tu ar mani piekriti satikties? un viņš atbildēja - es jutu, ka aiz tās bravūrīgās un neķītrās dvēseles slēpjas cits cilvēks, kādu es varētu iemīlēt. Un tā arī ir. Kad iepazinos ar viņu, tad mācījos ne tik labi, jo, pārejot uz pilsētu, biju sākusi tusēties. Pateicoties viņam, manas sekmes uzlabojās, šobrīd mana vidējā atzīme ir augstākā kāda man ir bijusi, viņa dēļ es pārtraucu dzert, jo viņš nedzer, es praktiski visa mainījos un tas viss dēļ viņa. Mums ir visādi gājis, esam daudz pārdzīvojuši, bet šobrīd esam jau divas nedēļas kā pašķirušies, tāpēc bija to visu smagi atcerēties, bet ceru, ka kādam vismaz bija interesanti! :-)

Nevienam nekad nestāstam,kur iepazināmies. Interesanti,ka tur. Pati ļoti dīvaini,ka 2 tik līdzīgi cilvēki varēja atrasties vienā vietā vienlaicīgi.

Kļuvām par pāri bijušā puiša dzimšanas dienas ballītē, zinājām viens otru sen, draugu loks bija viens, bet bija jāsagaida īstais laiks un īstā vieta, lai mēs kļūtu par pāri :-D

(l)

Ar manējo pavisam banāli. 3 gadus bijām interneta vidē tik zināmi. Vasarā tikāmies pirmo reizi mūžā (nebija baigais mērķis iepazīties). Vienā ielas krustojamā paskatījāmies viens uz otru un, kā vēlāk salikām puzli kopā, tad tajā brīdī bijām domājuši vienu un to pašu.
Dievīgi laimīga dēļ tā, ka ir izdevies satikt cilvēku, kas tik ļoti mani spēj pārvērst!
(l)

Es kkā ballītēs vnk sazīmēju dev džekus! :-D

Šitā tēma man tā liekas te jau katru nedēļu sāk parādīties (t)

Ja? Sorry, būtu zinājusi nebutu tādu uzsākusi. :D Apnicis klausīties, tos bēdas stāstus, gribēju ko jautrāku un priecīgāku! (l)

tik forsi stāstiņi (l)
interesanti bija lasīt.
pilnīgi garqastāvoklis uzlabojās :-)

aī,nemāku vairs rakstīt,bet domu jūs sapratāt! :-D

sākās ar to,ka man bij baigi neveiksmīga diena un besīgs garīgais, es atnācu no skolas un aizgāju pie dradzenes un viņa bija ar savu puisi,es gribēju izlādēties un izlikt dumsas un draudzenes čoms man iedeva inbox čata adresi es iegāju caur telefonu tad es pamaniju ka tur viens puisis raksta man te nav ko darīt un ka runājot ar sienu es izdomāju jāuzraksta viņam un tad mēs sākām čatoties.Mēs sarakstījāmies divas nedēļas un es jau mēs jutām ka ir mums kautkāda saite un intrese vienam pret otru tad mēs izlēmām satiksties viņš brauca pie manis ar riteni ~40km no paša rīta un tad viņš atbrauca, bija baigi daudz cilvēki, bet viņam sirds teica priekšā ka tā tieši es esmu es no viņa bēgu bet viņš mani panāca un tā nu mēs esam gandrīz piecus gadus kopā un plānojam šovasar aprecēties.

piedodiet ka mazliet nesakarigi

ak cik jauki stāsti (l) man nekā tāda nav ko pastāstīt un lkm nebūs arī, bet prieks par jums ;-)

Tas bija tad, kad es vēl biju brīva meitene.. biju reģistrējusies kaut kādā iepazīšānās portālā, bet reāli nevienam neatbildēju! un tad 4dienas vakarā man atnāca parasta vēstule - Čau! kā iet? tajā brīdī, manī ieslēdzās tāda kā intuīcija ka vajadzētu atbildēt.. tajā vakarā nedaudz sarakstījāmies un viņš mani uzaicināja uz kino. Nākošajā dienā ilgii domāju - iet vai neiet.. līdz beigās atkal ieslēdzās intuīcija ka vajag satikties! :D Tānu viņš man atbrauca pakaļ uz Jūrmalu un veda uz kīno.. Atceros ka tad, kad viņu pirmo reiz satiku, man viņš likās kaut kur redzēts, bet īpaši par to neaizdomājos.. Pēc kīno mēs vienkārši braukājām apkārt pa Jūrmalu un tad vienā vienā es viņam teicu: tur dzīvo manas ģimenes draugs un viņš mūs vizina ar savu jahtu! un izrādījās ka tas ģimenes draugs ir mana vīrieša tēva bijušais kursa biedrs un viņa ģimenei ar viņu arī ir labas attiecības!! pēc tam vēl atklājās ka viņš ar savu ģimeni pirms vairākiem gadiem ir bijis pie maniem vecākiem, un viņš atcerējām ka toreiz bija arī maza meitenīte(es), kas skraidīja šurpu turpu! tad, kad viņš pirmo reiz atbrauca pie manis, viņam esot bijusi ļoti dīvaina sajūta ienākot manā mājā, jo daudz ko atcerējās.. :D un vēl kad es jau pie viņa sāku dzīvot, skatoties viņa ģimenes albūmu, atradu bildes kurās ir mans brālis.. :D

Es domāju, ka mūs liktenis saveda kopā! (l)

sanāca nedaudz murgaini! :D

Tiešām palasot, ritigi uzlabojas garīgais! Sitadi teksti kaut kā padara pasauli skaistāku un liek pasmaidīt! (l)