kas ir ar jauniešiem?

ha ha flyer!!!
besi tas, kas grib paspidet ar baigo intelektu(domaju, ka tads visticamak nav) uz komatu rekin. varetu padomat, ka tas ir vienigais raditajs par cilveku :-D :-D :-D :-D

Tas, ka normāli teikumu nemāk pabeigt, arī neliecina par labu cilvēkam. :-|

Tas varbūt nav vienīgais rādītājs, bet, manuprāt, diezgan svarīgs. Man arī, piemēram, acīs ķeras visādas it kā mazas lietiņas - lai tev veicās!, nēsmu, utml. Neapgalvoju, ka pati visu zinu perfekti (kaut gan vajadzētu), tāpat mēdzu kļūdīties neuzmanības vai aizmāršības dēļ, bet neko nevaru padarīt - ievēroju. :)

agucīt, šajā diskusījā tu ar paspīdi ar drausmīgu gramatiku. Nav jau vienīgais rādītājs, bet viens no.

Ak, cik viss būtu vienkārši, ja kvalitātes vienīgais rādītājs būtu pareizrakstība. Atvainojos, pirmie divi tēmas autores jautājumi mani tiešām uzjautrināja. Runājot par darba trūkumu, es nesen meklēju darbu uz 1/2slodzi, par ko darbinieku atlases uzņēmumā nācās klausīties čīkstēšanā, ka tādu darbinieku trūkst pilnas slodzes darbam. Toreiz visai strikti atteicu, ka nekādas pilnas slodzes nebūs, bet man vēl aizvien zvana, jautājot, vai neesmu pārdomājusi

Kad mani pieņēma darbā, pirmais uzdevums bija izsūtīt atteikuma vēstuli visiem pārējiem kandidātiem. Un tad man arī bija tā iespēja redzēt KĀDUS pieteikumus cilvēki raksta.

Piemēram: "...es ļoti ļoti gribu darbiņu, gribu strādāt, vienalga ko, pieņemiet mani darbiņā, man patīk strādāt, man ir daudz brīvā laika, kad varētu pastrādāt..."

Vai arī gluži pretēji - darba sludinājumā bija pielaista kļūda un kāds cits kandidāts uzrakstīja a4 lapuses garumā - nosodījuma vēstuli par sludinājuma saturu un beigās piemetināja "neskatoties uz visu iepriekš rakstīto, priecāšos, ja izskatīsiet manu kandidatūru".. :-D

:-D :-D :-D :-D

tur bija tādi kuriozi :D

un vēl viens komentārs - ir absolūti muļķīgi jaukt darbu ar, piemēram, čatošanu interneta forumos.

Man ir ļoti formāls darbs, visu laiku jārunā/jāraksta ļoti pieklājīgi, katru dienu darba ietvaros ir kontakts ar "augsti stāvošiem" cilvēkiem, arī kolēģu vidū valda ļoti formāla gaisotne.

Un, kad esmu mājās, es beidzot varu atļauties atslēgties nedaudz no tā visa un nepiedomāt pie katra vārda, katra komata. :-D

Hm, man valoda ir perfekta, bet tāpat uz labiem piedāvājumiem atbildes nav ... Ja darba devēji sūdzas, ka nav labu, motivētu, atbildīgu, punktuālu darbinieku, tad viņi acīmredzot neprot meklēt :-/

Esmu pieredzējusi, ja iet ar pilnu pārliecību, tad pārrunas ir veiksmīgas. Ja šaubies un murmulē zem deguna, tad nespīd. Un tam nav nekāda sakara ar to, ka pareizi raksti.

Tāda raudzīšanās no mākoņmalas :)
Ja cilvēks raksta idiotisku motivācijas vēstuli pēc 30 gadu vecuma, tad jā, var spriest par intelektu.
Bet ja tā raksta jaunietis, kas "ļoti, ļoti grib pastrādāt darbiņā, jo ļoti daudz brīva laiciņa" tad varbūt vajag nokāpt no saviem debesu augstumiem un uzaicināt tādu cilvēku uz interviju. Kāpēc? Nu tāpēc, ka cilvēks, kas tik tikko ir uzsācis vai vēlas sākt karjeru, ir absolūtā neizpratnē par to, kas un kā ir jāraksta motivācijas/pieteikuma vēstulē. Ja man tagad parādītu pašas pirmās manis rakstītās pieteikumu vēstules, man laikam no kauna zemē būtu jāielien. Tā pieredze jau tikai ar gadiem nāk, kad tu saproti, kas tieši un kā ir jāraksta, lai ieintriģētu darba devēju un viņš aicinātu uz interviju. Jā, pilns internets ar padomiem, bet kamēr nav kāds pussimts tiešām labas pieteikuma vēstules izlasītas, tie padomi necik daudz nelīdz. Gluži tāpat kā nepietiek izlasīt grāmatu, lai kļūtu par izcilu rakstnieku.
Padoms- mazspiradzins- veco paaudzi var sijāt pēc pieteikuma vēstulēm, bet pret jauniešiem gan jābūt iecietīgākai un labāk tomēr tos aicināt, jo tikai klātienē var novērtēt intelekta līmeni.

Lollipo, nezina kā rakstīt pieteikuma vēstuli, nu johaidī, google it, turklāt, šķiet, ka tagad jau to māca no kādas 6. klases. Turklāt šie "laiciņš, darbiņš" ha ha ha :-D

Becky
Vēl pasaki, ka tad kad atnāci uz savu pirmo darba vietu, visu perfekti mācēji, prati un vēl kolēģus pamācīji, kā labāk un efektīvāk strādāt :D :D :D
Man laikam mazliet derdzas tāda neiecietība un vīzdegunība pret jauniešiem. Varētu domāt, ka jūs visas piedzimāt tik gudras kā tagad. Viņi taču arī ir tikai cilvēki, kas mācās būt pieaugušo vidē (skola jau tomēr tāda diezgan bērnišķīga/siltumnīcas vide).
Skolā mūs mācīja arī zīmēt un vingrot, bet ne jau visi tāpēc kļūst par māksliniekiem un sportistiem.

nu un tik grūti pie zin/nezin beigās to A pielikt klāt, kas būtu gramatiski pareizi? :-D
es atzīstos, ka pēdējā laika lielākā mīkla man ir mocos/mokos jautājums, bet tikai prātā, slinkums citur skatīties un protams dsk partitīvs, bet jau citās valodās :-D

piebilde - šeit interneta neformālajā vidē reti, kurš/a pārlasa savus tekstus, arī es, bet, ja šis būtu darba jautājumos, pārrunās vai kā savādāk man vajadzīgi un nepieciešami, protams, ka doma 50% būtu savādāk pateikta un par 75% kļūdu ar būtu mazāk, situācija arī daudz ko nosaka.

Lollipop diezgan lielu taisnību saka. Pati pieredzēju, kā mani "masē" dēļ tā, ka nav pieredzes, sajūta kā pēdējam sūdam. It kā neesi ne stulbs, ne nepraša, bet, jo mazāk esi bijis iesaistīts darba attiecībās un vidē, jo mazāka iespēja, ka tevi ņems par pilnu. Vienkārši attieksme mēdz būt pretīga, tāpēc man bieži kaitina Latvijas darba devēju attieksme. Ne jau visi tādi, bet lielākoties priekšnieka krēsls nozīmē to, ka viņi var ar mobingu katru dienu nodarboties, terorizējot darbiniekus. Dirsas tādi.

Aisse, ir -mokos-.

Es nerakstu vispār pieteikuma vēstuli, sagatavoju kombinēto CV, jo man nav laika domāt katram uzņēmumam scenāriju, turklāt bieži vien skatos, ka uzņēmums nemaz neprasa pieteikuma vēstuli, un jāsaka ka pagaidām strādāju, bet aktīvi meklēju darbiņu, ceru ka kādu dienu mana vieta atbrīvosies un tajā varēs rast iespēju kāds gudrāks cilvēks.

infatuation
Nu jā, tā ir. Tāpēc jau tie studenti un jaunie absolventi čīkst, ka nekur viņus darbā neņem. Bet tā jau ir- nu kāda tur 3 gadu pieredze konkrētajā amatā var būt 18 gadus vai tik tik tikko izglītību ieguvušam jaunietim? No vienas puses grib, lai jaunieši mācās, no otras puses- pieprasa mistisku darba pieredzi. Bet kurš tad ņems darbā pirmā kursa studentu? Un pat ja ņems, cik daudz laika tam jaunietim paliks mācībām?
Kaut kā tas darba tirgus Latvijā tiešām ir jauniešiem nedraudzīgs- nav brīnums, ka tik daudzi brauc prom. Priecājos, ka esmu tam posmam tikusi cauri diezgan veiksmīgi, tāpēc ir baigi žēl, ka pret citiem jauniešiem tā nelabi izturas.

100% piekrītu Lollipop tam, ka Latvijā ir apburtais loks, ja runa iet (jā, zinu, ka stilistiski tas nav pareizi) par pieredzi un darba sfēru.
Visi jau skandina, ka tu vari doties brīvprātīgajā darbā, ja jau TEV tik ļoti to pieredzi vajag, pareizi jaunietis jau nav cilvēks, viņš jau var strādāt tāpat ķekša pēc bez atalgojuma, viņam nav jāizdzīvo. Bez tam vēl nav garantija, ka arī pēc tam Tevi kaut kur paņems. Mūsu valstī viss notiek caur paziņām un blatu, jo ietekmīgāki vecāki, radi, draugi vai vecis ar ko guli, jo lielāka iespēja tikt normālā darbā, ja nekā no tā visa Tev nav, tad sūkā īkšķi!

Lollipop, tāpēc viss nāk ar laiku, nestrādā pirmajā kursā, strādā otrajā kursā ;-)
Esmu dzirdējusi, ka pieņem jaunus cilvēkus un tikpat ātri viņus atlaiž, jo izturas pret darbu nevērīgi, bezatbildīgi, domā, ka var atļauties nezinu ko, jo alga maza.
Sāc ar pārdevējas, oficiantes darbu, ja vēlies kaut kas būt ir jāsitas, vairs nav treknie gadi ka darbu pakaļ meta, tagad jāpierāda, ka esi labs, nesaku ka darba devēja muļķība ir pieņemt jaunu bez pieredzes darbinieku, jo katrs cilvēks ir individuāls, bet ja ir 1 ar fantastisku aprakstu, CV, pieredze un 5 bez nekā, loģiski uz ko izvēle krīt.