Krc lieta tāda, ka ar puisi esam spiesti dzīvot dažadās pilsetās, tiekamies reti. Šodien arī satikamies. Mums viss čikinieka - milsetība, attiecības, lielisks sekss, mes par visu runājam, viņs man stāsta nu visu pilnība - vnk visas savas raizes, slēptās domas, cerības, plānus uz dzīvi tā kā es novertetu musu attiecibas par ļoti labam, noturigām un atklatām! Bet šodien viņs man pastāstīja, ka pilsetā kur džīvo daudzas meitenes jaunas pieverš viņam uzmanību, skatas draugos kaut ko raksta un tml (draugam 22, meitenes vel vidusskolnieces pārsvarā)
Nu un pastatsīja, ka sarakstoties ar vienu mazo, tapat vien lai kavetu laiku, jo prasās pēc parunāšanās ar meiteni, bet ne tā ka ar mani. Vini tur apspriež pilsētas dzīvi, kaut ko runā par manu draugu un tml...
Nu un man tgd dusma iekša.. nez tāds bubulis iesēdies, ka es vāros visa vnk... No vienas puses man tas nepatīk, ka viņš vsp ar viņu kontaktējas, bet no otras puses tas čista ir vnk tāpat vien, jo citādak viņs man nestāstītu par to... Bet viņs neitrali man visu izliek netaujāts ne prasīts...
Tgd nez - gribēsies jau rit kad atkal tiksimies iztaujāt vēl par to meiteni un tā, bet negribās arī būt kā psihajai draudzenei kas tgd neliek čalim mieru, jo viņs jau neko neslepj un tā...
Bet atkal es jau vinam teicu, ka sakumā jau vienmēr neko nedoma, bet ar laiku, kad daudz sarakstās pieķeras cilvēkam un ta jau tās jūtas rodas... Ka man baile, ka nesamīlejas, jo mums jau redzeties sanāk reizi pa paris nedēļām...
NEz... vnk esmu dusmīga uz to situaciju... Varbūt varat pakomentēt un tā... Tikai nevajag ieteikt - "pamet viņu" un tml...
412
