Vakardiena beidzās uz priecīgas nots - saņēmu ziņu no pasniedzēja (vakardienas beztēmā rakstīju, ka uzrakstīju vienu palielu darbu skolai) ar komentāru, ka viss ir ļoti labi izdarīts. Prieks man to tāpēc, ka man pie šī pasniedzēja parāds par iepriekšējo semestri, un, kad gāju labot, teiksim tā..mums bija "nelielas" nesaskaņas. Tagad domāju - diez viņš zina, ka tā esmu es vai nē. :-D
Vakar pirms gulētiešanas pirmo reizi ar draugu lasījām kopā (protams, ne vienu un to pašu :-D ), par ko man tāāāāds prieks, jo visu šo gadu laikā ne reizi to nebijām darījuši. Nu, tur savs stāsts par viņa attiecībām ar visu, kas saistīts ar skolu (t.s. lasīšanu). It kā sīkums, bet mani tas tā iepriecināja, cerams, ka turpināsim to darīt. Labāk par filmu pirms gulētiešanas + tas atrisina manu problēmu - to, ka es uzreiz, kā sāku lasīt, atlūztu.
Rezultātā beidzot pabeidzu savu S.E.Filipsas "Atelpa", starpcitu, iesaku tām, kas lasa sieviešu romānus ar nedaudz erotisku pieskaņu :-D