Nevainiba un puishu reakcija

Godīgsakot, tavs puisis to novertes un cienis, ka esi sevi taupijusi tiesi vinam! :-)

atceros savu nakti kad gandrīz pazaudēju nevainību - Jaungada naktī 18 gados ,toreiz biju nedaudz iereibusi un kad gultā čalis (simpātija ne boyfriends) prasija vai man ir bijis sex teicu ka nē un šis 3x prasija jo nespēja noticēt ,bet tā arī ar mani nepārgulēja,jo redz man sāpēšot un viņš negribot man nodarīt sāpes.Smieklīgākais ka viņš teica lai es pati sev to izdaru :-D :-D :-D

nu man vairs kaut kā uzreiz nelikās, ka biju viņam tik īpaša, lai tāds fakts būtu ievērības cienīgs, varbūt viņš domāja, ka nesapratīšu - tātad novērtēja par zemu..
un vēl, ja jau negribēja teikt, tad varēja arī paklusēt tajā brīdī, kad attiecības uz brukšanas robežas, nevis izmantot kā pēdējo salmiņu.. ja klusē, tad klusē līdz galam..

par to, vai tagad gribētu būt nevainīga - ar kādu īpašu cilvēku jā, lai gan man arī nemaz nepietrūks tās neērtības sajūtas, kas ir pirmajā reizē..
taču ja otrs ir saprotošs, īstais un par tevi rūpējas, tad būtu pat skaisti.. ^^

Darky, es īsti nesapratu, kā kādu varētu sāpināt nevainības noklusēšana ... Es drīzāk pievienojos tām, kuras minēja lielo pompu un "īpašās tiesības" pēc tam. Lai arī tobrīd jutu, ka tā vajadzēja (vai arī BEIDZOT gribēju novelt slogu no saviem pleciem), nekad tam čalim neatklāšu patiesību. Tā ir MANA intīma lieta, un jā, man ir tiesības justies neērti arī par tīri dabiskām sieviešu lietām (t)

Tad pasakiet atklāti, vai jūs gribētu tagad savos gados būt nevainīgas? :-)

nu mana nevainības zaudēšana bija gan 16 gados, tajā laikā likās dīvaini, ka nav vēl bijis, bet tagad labprāt pateiktu kādam, ka esmu nevainīga.
šķiet, ka tiekot pāri kkādai pubertitātei, tāda lieta sāk likties prestižāka.. :D
tās seksa sarunas ar ko, cik, kā ir tikai starp meitenēm atsevišķi, varbūt kkāda sāncensība.. nu par džekiem diezgan pats par sevi saprotams. :D bet viņiem labāk noteikti patīk, ja mums neviens cits nav pirms tam bijis.. :D

kas man likās dīvaini, un godīgi sakot nemaz nepatika, ka nu jau bijušais nepateica, ka bija nevainīgs mūsu pirmajā reizē, visi mājieni, darbības un pārējais norādīja, ka liela pieredze nav, bet nevainīgs viņš arī nav.. (kā nekā viņam jau 18 ir) tikai šķiroties, pēc gandrīz jau gada, viņš to paziņo, ka atdevis man sevi visu, un es viņam pirmā, un lai tāpēc vien palieku ar viņu kopā..

tas tā, pārdomām, kas noklusē savu nevainību, varbūt, ja ar to cilvēku vismaz liekas, ka ir nopietni, ir vērts pateikt, jo tāds fakts pēc tam uzzināts var pat sāpināt..

chocoo

nē, mēs kādus pāris mēnešus padraudzējāmies un tad viss :-)
Es vēl attceros, kā viņam satāstiju, ka man ir pirms viņa divi citi bijuši (s) (t) , pats labākais ir tas, ka ticēja... :-D

No tā NAV jākaunas, bet tīri loģiski, ka šādā seksa laikmetā nevainīga meitene jūtas kā baltais zvirbulis.

vienīgi es tikko iedomājos,ka meitenei esot nevainīgai īsti nesanāk piedalīties tajās meiteņu klačas,kuras ir par seksu utml..
toties nav lielie satraukumi par grūtniecību :-D nav jādzer nekādas ak ,ok, vairāk labumu nekā ļaunuma :-D

man sanāca ātri - 15,bet nenožēloju,tas bija lielisks puisis. Tev tiešām - bez uztraukumiem. :-)

es zaudeju nevainibu gandriz 21gada vecuma.es puisim pateicu ka esmu nevainiga,vins bij laimigs izdzirdot to.

wathermelon-jūs vēl esat kopā ar viņu?

Man bija jau laikam 22. Vairs īsti neatceros... Man bija izveidojušās pirmās nopietnās attiecības. Protams, ka zināju, ka agrāk vai vēlāk nonāksim līdz seksam, bet es biju nolēmusi, ka man viņam jāpasaka, ka esmu nevainīga, jo man no pirmās reizes bija diezgan ļoti bail. Pateicu to viņam kādu vakaru pastaigā gar jūru. Atceros, ka man bija nenormāli bail to teikt, bija bail no reakcijas... Reakcija bija... adekvāta? Tagad neatceros, kaut gan tas notika tikai pirms 3 gadiem.
Drīz pēc tam arī pienāca 1. reize! Bija sāpīgi. Labi, ka biju pateikusi!

Nu tas notika 16 gados, tajā situācijā būtu bijis pilnīgi nepareizi vīrietim teikt, ka esmu nevainīga... tā, ka viņš to nezin un nekad neuzzninās... :-|

Nevainību zaudēju gandrīz 18 gados. Ar pirmo nopietno draugu. Atšķiršos, bet teikšu, ka neuzskatu, ka nevainības zaudēšana ir kaut kas īpašs, manuprāt, mehānisks process, nekas vairāk.

Pārgulējām, bauda nulle, sāpēja ļoti un tas arī ir viss, ko es no šī procesa atceros :-)

Gandriz 18
Pirmajam virietim to neteicu, nevelejos, lai vinam tas butu kas "ipass". Bet vispar - ko tur nemties, vienkarsi parguli. :D
Tas, ka neesi bijusi iemilejusies - tas ir pavisam normali, es ari neesmu, nu un? :) Vel visa dzive prieksa!

Par ko kaunēties?
Padomājies labāk - kas tie par čaļiem, kuri liek justies neerti meitenei par savu nevainību!
Ja puisim tiešām interesē, tad nevainība ir kā ''+'' :-) Nav izvazāta, sts utt..
Es arī diezgan ilgi nēsāju vainadziņu :) Puisis to normāli uztvēra :)

Meitenes, ja pirmajā reizē bija asinis, tad pēc tam visa gulta ar asinīm?? Vai arī kaut kas tiek pirms tam izdarīts lai nebūtu šī problēma? :D

Ļoti labi saprotu Tavas sajūtas. Es arī esmu no stipri "vēlā" gala un man arī bija brīži, kad likās - es tā arī laikam nolikšu karoti, neuzzinādama, kas ir sekss. :D Iepazinos ar vīrieti, viss notiek, laiks iet, viņš paliek arvien drošāks, bet es tikai nē un nē, tālāk par pamīlināšanos neatļāvos iet. Vienu vakaru viņš bija ciemos pie manis un bija tik dikti gribelīgs, ka es vairs nezināju, kā viņu apstādināt un teicu - lūdzu, apsēdies dīvāna pretējā stūrī, man tev kaut kas jāsaka. Nekad neaizmirsīšu tās šausmas viņa acīs, laikam jau domāju, ka pateikšu, ka esmu transpersona, slima vai kko tamlīdzīgu.:D Nu tad es spēru vaļā - es vēl ne reizi neesmu bijusi ar vīrieti. Žoklis līdz grīdai, acis pilnas neticības - kā tā var būt? Jāsaka gan, ka tas pārsteigums, kā vēlāk izrādījās, viņam bijis ļoti patīkams un pozitīvs. Mīnuss tikai tāds, ka dažbrīd man šķiet - viņš ir iedomājies, ka viņam ir kaut kādas īpašas tiesības uz mani. :)

Paldies ,meitenes Jus mani nomierinajat :-D :-D

Labaak buut nevainiigai, nekaa atdoties kaut kaadam kretiinam :-D