Sirdsāpe

mēs ar dapli vēl jo projā esam brīvi un pieejami..

par vecumu nav ko satraukties, bet ieteiktu pārāk neiespringt uz attiecībām. varbūt līdz ko tu iepazīsties ar kādu simpātisku puisi, tu uzreiz saspringsti un sāc domāt par attiecībām. ja tā ir, tad ir jāatslābinās, līdz ar to tu pievilksi citus puišus ;-) baudi pavasari, dzīvo ar smaidu un neiespringsti uz to, ko tev gribas. :-)
un zini ko es teiktu, parasti dzīve ne velti kaut ko neizdara ko vēlamies, varbūt tev ir kaut kas jāpamaina, lai iegūtu to ko vēlies? padomā par to ;-)

man arī 19 un jāsaka, ka nav bijušas tādas super duper nopietnās attiecības vai kvēlā mīla. drīz būs gads, kā esmu pilnīgi brīva un, nu ko darīt, nav gadījies sastapt to īsto pagaidām. esmu gan paspējusi nelaimīgi iemīlēties, bet tas nu ir pāri un tgd arī ļoti aizņemta esmu, tādēļ nav īsti laika skumt.
lai gan man liekas, ka tieši tā dēļ man sāk arvien vairāk nepatikt vakari. jo tajos, īpaši pirms gulētiešanas, uznāk skumjās domas, par to, ka nav kam vakarā pateikt- es Tevi mīlu, un iemigt, zinot, ka kāds mīl mani...

un vsp man arvien vairāk sākt likties, ka man vienkārši neveicas mīlas frontē. vnk vienmēr, kā likts sanāk tie neīstie, vienmēr ir kādas problēmas, šķēršļi vai vnk vienpusējas jūtas.... bet nu gan arī pienāks mūsu kvēlās mīlas laiks. ;)

un no sirds apskaužu tos, kuri ir laimīgās attiecībās un patiešām mīl viens otru. (l) tā ir dāvana un to saprot tikai tad, kad pašam tās nav...

es arī esmu brīvs puisis, varat man rakstīt uz e-pastu, sūtiet savas bildes - izskatīšu visus piedāvājumus!

mans epasts - [email protected]

Tev tas sievas e-pasts? :D

jā, kapec džekam nevar būt tāds e-pasts?
atsūtīsi kko es pat atbildēšu..

Nav par ko kreņķēties. Man pat liekas, ka no 18 tikai sākas īstā dzīve :) Tu esi vēl pavisam jauna, tev apkārt (ja studē) arī ir ļoti daudz jaunu cilvēku- tur tak mīlestība plaukst un zeļ. Es Tavā vecumā un arī pēc tam nekad neesmu sūdzējusies par attiecību trūkumu :)
Ja gribi pasteidzināt notikumus un ātrāk tikt pie attiecībām, iesaku apmeklēt jebkādus kursus/interešu grupas/pasākumus/biedrības, kas tevi interesē- visur parasti ir arī kādi puiši un nekas tā nesatuvina kā kopīgas intereses. Lai veicas!

man tavā vecumā bija tādas pašas domas, bet pēc tam tāpat viss notika un ar uzviju, jo visam savs laiks :)

Hei, tiešām-neķer kreņķi. ;-) Manas pirmās attiecības (un pagaidām vēl esošās) sākās tikai 20 gados... Savos 18, 19 es arī bezmazvai kritu depresijā,ka nevienu neatradīšu. Bet vienā brīdī man kaut kā viss palika pie kājas un es nospriedu,ka jābauda jaunība-gāju visur,kur vien aicināja un kur vien varēju paspēt-pat uz tādām ballītēm,kurās pazīstu labi ja kādas pāris draudzenes... :-D Šādi arī iepazinos ar savu bijušo (sabijām kopā apm. mēnesi) un caur viņu ar savu tagadējo mīļoto.. ;-) + vēl tam visam iepazinu ļoti daudz labus un jautrus cilvēciņus,ar kuriem vēl joprojām uzturu kontaktus un šad tad paballējos.. Nevajag uz to iespringt un viņš pats parādīsies. Baudi jaunību... ;-)

Tu labāk mazāk domā apr pārīšiem un vairāk domā par sevi - sevis pilnveidošanu, dzīves baudīšanu, mērķiem utt. Tici man - kaut kur pa vidu visam tam uzradīsies tavs sapņu princis :)

Un īstenībā, jo mazāk domāsi par to kā atrast otro pusīti, jo ātrāk atradīsi. :-) Tas ir kaut kāds stulbs Mērfija likums, kad vairs nemeklē otro pusīti, atmetot tam visam ar roku, tad puiši birst kā no atvērta maisa. :-D
Tas pats arī turpinās, kad atrodi... :-D

Kad nedomāju, tad arī viņi nebira kā no maisa. :-D Uz mani šitas likums laikam nedarbojas. :-D

Vairākas rakstīja, ka man jādara, kas man patīk. Protams, es nesēžu un nedomāju tikai par puišiem, bet nav jau tā, ka visu laiku es kaut ko daru. Kaut vai tagad, sēžot pie datora, tā doma neatkāpjas. ;-) Tikai nedomājiet, ka esmu traka. :-D