par to algu sasmējos :) ja tu plāno mācīties par dermatologu, tad, visticamāk, tev jāmācās kādā medicīnas skolā/universitātē. un kamēr tiksi līdz strādāšanai - algas var mainīties par 100 %. jebkurā gadījumā alga droši vien ir atkarīga no tā, kur tu strādāsi - valsts iestādē, privātā klīnikā un cik tev būs pacientu... :-)
Rēķinies, ka, lai kļūtu par dermatovenerologu, jāstudē 9 gadus- 6 gadus jāmācās RSU vai LU medicīnas fakultātēs, 3 gadus rezidentūrā. Kādas būs algas pēc 9 gadiem- kas to lai zina.
Nav tāda aptuvenā skaitļa. Tas ir atkarīgs no Tavas darba vietas. Var strādāt valsts poliklīnikā, bet var strādāt privātā medicīnas iestādē vai, teiksim, atvērt savu privātpraksi.
Pašlaik mācos RSU mediķos un šī ir viena no idejām, par ko mācīties rezidentūrā.. Kas pamudināja? Man ir kāds plāniņš, iegūstot ārsta grādu šajā nozarē, bet kāda- tas lai paliek pie manis. Bet tā jau arī tikai tāda ideja.
Protams, ja mācies, tad tikai šeit, RSU. ;) Tikai pārliecinies 100%, ka gribi to. Viegli nebūs. Bet ir tā vērts.
Par algu- tik tiešām, kas to lai zina, kā būs pēc gadiem 10.
ļoti nepatīk klausīties tajā,cik katrā profesijā pelni naudu.ka tas ir svarīgi!
ja,ar visu dvēseli būsi savā darbā un tev tas ļoti patiks tad tev pat ar 300 ls pietiks.
es ar mācos to,ko mīlu,kas man interesē,kur alga vidēji ir no 300 ls,tas nav daudz. bet man ir svarīgi,ka man tas darbs patīk un es no tā negūstu negatīvas emocijas,bet gan prieku,iedvesmu un pilnveidošanu.
Nu, ja sanāk kaut tie 300 Ls uz augšu.. Man vispār minimālā. Un acu priekšā ir profesionālis, kas nespēj savilkt galus šajā profesijā (un tādu ir daudz). Protams, tas mani neaptur, bet es arī saprotu, ka,ja dzīvošu viena-ar šo algu-pavilkt ir gandrīz neiespējami.
Tamdēļ ceru,ak paliks labāk :-)
nevaru pilnībā piekrist. ja cilvēks izglītībā ieguldījis arī naudu, un pelna kādus 200 ls mēnesī un nevar izdzīvot, kāda tur harmonija ar tukšu vēderu.
esmu pamanījusi, ka tā saka tie, kuriem gan studijas apmaksā vecāki, gan arī var uz to paļauties, ja nu pietrūkst naudas. bet nu tas tā:)