lauztās sirdis

jauku Jums dieniņu!! :)

mēģini izveidot draudzīgas attiecības,lai viņš Tev atveras,lai varat daudz ko pļāpāt..tā viņš redzēs,ka var Tev uzticēties un varbūt,ka arī ielaidīs sirdī kā meitenei nevis kā draugu.lielāko ties tur vairāk viņam iekšā ir jābūt ķimijai! (l) bet lai kā būtu...lai veicas! (l) (l)

Sveika.
Man sanāca, ka viens otram bijām plāksteris.Viņš bija izšķīries pirms 2 nedēļām, bet es izšķīros tikai tajā laikā, kad sākām tusēt kopā.Rezultātā ne viņš skuma pēc bijušās nedz arī esmu.Patrāpijāmies viens otram ceļā.Laikam liktens.
Un nevajag kompleksot viņa tur tāda skaistule, bet iekšēji varbūt nemaz tik skaista nav.Un katrs cilvēks pa savam ir skaists. ;-) :-D

Kā jau pati saprati-katrs gadījums ir individuāls, bet kopumā no plākstera ļoti labi var kļūt par plāksteri, kuru nevar noplēst :-D Tur gan jāskatās, kurš kuru ir pametis. Ja viņš meiteni, tad Tev ir lielākas iespējas kļūt par to īsto un vienīgo, bet, ja meitene pameta viņu, tad var sanākt visādi, jo viņam visticamāk būtu saglabājušās jūtas un, ja meitene pamātu ar mazo pirkstiņu, viņš aizskrietu pie viņas atpakaļ. :)

nu nu tur tā situācija tāda, ka abi nonākuši pie šāda lēmuma, bet var saprast, ka vairāk tomēr tā bijusi vinjas iniciatīva. (t) tur jau tā šaize

Ja viņas iniciatīva, tad sliktāk un tomēr, ja nepamēģināsi- neuzzināsi, tukrlāt, ja viņš ir tuvu ideālam, tad vēl jo vairāk-tikai uz priekšu! ;-)

Abalone
grūti vēl pateikt par ideālu, bet man jau viņš no pirmajiem iepazīšanās mirkļiem iepatikās, likās ļooooti jauks, kā cilvēks, interesants. :)

Tev jau uzreiz nav jāmetas nopietnās attiecībās :-)
Vispirms sačomojies ar džeku un tad.
Un tas, ka viņa ir caciņa, nav rādītājs, ka Tev mazākas iespējas uz laimi/mīlestību. :-P

Negribu Tevi nobiedēt, bet man ir gadījies, ka cilvēks, kurš sākumā ļoti, ļoti iekritis sirsniņā, vēlāk kļūst par ļoti labu, vislabāko draugu (ne boyfriend) :-) Es tiešām ieteiktu pamēģināt vispirms iepazīt viņu kā cilvēku un tad jau redzēs. Jo labu vīriešu kārtas pārstāvju draugu nekad nevar būt par daudz ;-)

T.i., nevajag baigi saspringt uz to, ļaujies situācijai :-)

nē, nē, es jau neko negribu sasteigt, tiešām pagaidām tikai vēlos iepazīt. :)

interesanti, kā viss izvērtīsies. :)

Grūti teikt, vai viņš skries pie savas bijušās atpakaļ nepazīstot cilvēku.Ja cilvēks ir stipra rakstura un vēl lepns, tad neskries atpakaļ pa ja viņa pasauks viņu.Jo tomēr cilvēkam mazliet jā būt savai daļai lepnumam un arī savai nostājai.Ja ir beigušās attiecības tad ir un viss.

Es ko ļoti līdzīgu piedzīvoju pavisam nesen :) Diemžēl, ar ne manis ieplānotu iznākumu...tagad domāju, ko gan darīju nepareizi, bet laikam jau neko. Viņš vai nu būs gatavs, vai nebūs.
Tas, ka bija abpusējas simpātijas, tas bij skaidrs...man tika paskaidrots, ka viņš nevar solīt, ka nedomās par bijušo meiteni un tas nebūšot godīgi pret mani.

Tā labo draugu būšana ir diezgan sadistiska,ja vienai no pusēm ir simpātijas....jo tādai draudzībai nekad netiek dots termiņš un tad sanāk,ka viens visu laiku kaut ko gaida, bet otrs domā - re cik labi,kāds man labs draugs vai draudzene un pie secinājuma,ka grib kaut ko vairāk, nonāk tikai pēc laika - citam tas ir mēnesis, citam gads.

Man ir bail no tā, ka cilvēks, manā gadījumā, no manis ir atteicies, bet pēc kāda laika pārdomās. Labo draugu būšanu es nespēju šajā reizē pieņemt.

Jā, esmu bijusi plāksteris. Pēc mēneša mani pameta un atgriezās pie bijušās. Bijām jauni un dumi- man 17, viņam, šķiet, 19.

Salīdzinoši nesen, pirms pusgada, iepazinos ar kādu vīrieti, kurš pāris mēnešus bija šķīries (pamests) no draudzenes, ar kuru kopā bija 8 gadus. Mums nekas nesanāca, un viņš joprojām ir viens.

Rezumē- mana pieredze ir vairāk negatīva, bet ticu, ka mēdz notikt visādi.

Elle, tas pāriet :-) Es klusībā skrēju pakaļ tam čalim, taču viņš bija vnk super cilvēciņš, mani tiešām interesēja, kā viņš jūtas, kas viņam par problēmām, uzklausīju viņa bailes, pārdomas un visu pārējo, esmu jau pārdzīvojusi divas viņa šķiršanās, un zinu, ka viņš augstu vērtē manu draudzību.

Bet kaut kur lasīju, ka sirdij, prātam (vai kā to vēl nosaukt) ar laiku apnīk tas, ko nevar iegūt. Manā gadījumā tā notika, jā, atzīstu, pēc diezgan ilga perioda, bet šī cilvēka kā drauga ieguvums man ir nenovērtējams.

Es īsti nezinu kāda viņiem bija situācija, bet kad iepazinos ar savu tagadējo draugu, viņš bija kopā 6 gadus ar savu nu jau bijušo draudzeni, viņa bijusī draudzene es domāju, ka ir lieliska sieviete, karjeriste, ļoti gudra, viņa dzīvē ir sasniegusi ļoti, ļoti daudz ;-), ceru, ka viņa atradīs sev sirdij tuvu cilvēku.

Domāju tas viss ir individuāli- kāds ir tas cilvēks, kāpēc izšķīries, cik ilgi satiekaties, kādas ir tagadējās attiecības utm. Pat ja satiktu savu otro pusi visromantiskākajā vietā tu nevari prognozēt attiecību tālāko virzību, domāju, ka tas nemaz nav jādara, dzīvo- redzēsi! :-)

Grecia...ir tā, ka man arī šķita, ka jā, negribu pazaudēt cilvēku ka labu draugu...vairākas reizes to nācās pārdomāt un izsvērt...jo nebij jau tas tāds vienas dienas lēmums.

Man vienkārši šķita, ka es nevarēšu atslegties uz izdzīt no galvas pavisam to domu,ka varbūt kādreiz, kādu dienu. Tas laikam traucētu dzīvot tālāk...un arī fakts, ka gluži ta draudzība mums arī nebij tāda, kāda man ir ierasta savu draugu kompānijā...tādā sajūtu līmenī tur bija kaut kas vairāk arī no viņa puses...un tas traucētu manai ilūzijai par to,kas ir "draugi"

tā jau ir, dzīvošu, redzēšu, un cerēšu uz labāko iznākumu. :)

Nekad nevar zināt kā notiks. Tāpēc ne velti laikam ir tas teiciens "Padzīvosim - redzēsim".

Ja viņš Tev tiešām patīk, tad kāpēc gan nepamēģināt! Bet protams vienmēr diemzēl jārēķinās ne tikai ar to labāko variantu, bet arī ar to ļaunāko.

Tikpat labi taču šķirās arī vienkārši pāri, kuriem nav Tavs gadījums.

Vienkārši daudz nesaceries un baudi. Un tad jau redzēs! ;-)

Ko nozīmē tikko izšķīris, cik tieši ilgi viņš ir šķiries no bijušās - nedēļu, mēnesi?

Nu man šāda pieredze ir bijusi pozitīva, taču nākošreiz to neatkārtotu :-D Bijām viens otram plāksteris. Gadu, tā teikt, vnk nodraudzējāmies, jo normālas attiecības nespējām uzsākt. Taču kopā mums bija ļoti labi :-) Un pēc gada sapratām, ka esam iemīlējušies... un nu laikam skaistās laimīgas beigas (l)

Bet ir viens bet... es tā domāju, ja abi nebūtu vienādā situācijā [abi viens otram plāksteri], šaubos vai tas būtu izdevies, jo ir ļoti grūti tam, kas aizstāj, būt ar cilvēku kopā, ja īsti nezini vai viņš tiešām dzīvo tālāk vai vēl dzīvo pagātnes atmiņās. Un tas min ik mirkli uz pēdām...