Es arī esmu viena jau kādu laiciņu. Lasu un apbrīnoju jūs, meitenes! Kaut es spētu tā raudzīties uz visu. Vispār es vēlētos kaut saujiņu no Emmanuelle's pozitīvā skatījuma uz dzīvi. Tu liecies tik saulaina un pozitīva!!! (l)
Es arī tāda vēlos būt. Vēlme ir, bet es nezinu ar ko sākt. Nedaudz jau esmu iesākusi - ik rītu sāku ar mīļāko dziesmu, smaidu spogulī un plānoju laiku, lai laicīgi visu varētu izdarīt bez steigas, jo es esmu no tiem cilvēkiem, kas vienmēr skrien pa galvu un pa kaklu, bet tā pat nokavē, kaut kas nesanāk, saplīst. Man izdodās pa bišķītim, bet ko vēl darīt? Kā panākt, ka esmu starojoša ar dzīvi un galvenokārt ar SEVI apmierināta jauna sieviete, kura nekliedz :"Gribu veci!", bet gan ar augsti paceltu galvu izmanto brīvību, pilnveido sevi, lai veidotu attiecības tad, kad būs lemts, bet ar noteikumu, ka nekļūšu atkarīga no vīrieša? Ak, jūs mani tā iedvesmojāt, ka nu ir spēks dubultā! (l)