tām kas vienas..

Kur es saku pretējo? Es dzīvoju tikai emociju dēļ ... bet pašlaik ne jau mīlestības dēļ pret otru cilvēku.

Un mīlēt sevi nav blā blā blā, to nevar izstāstīt, to saprot tikai tad, kad tas noticis :-) Atkarība no otra cilvēka ir briesmīga lieta, pati tam esmu smagi gājusi pāri, bet tik un tā katru nākamo reizi bāžam galvu tajā pašā cilpā (t)

Pat ļoti piekrītu Grecia viedoklim.

jaa..atkariba...vienigais ko esmu sapratusi prieksh sevis, ka lai nepiekjertos kadam, vajag vairakus tadus "variantus", kas aiznjem pratu, preteja gadijuma bus atkal ai ai ai kaa sap :D
Bet es neprotu vienlaicigi uzturet saikni ar vairakiem, pat rakstiski un interneta, nezinu, nav intereses. Piekjeros vienam kaa dadzis un viss.
A kaa parejam viss tik vienkarshi nezinu..

Jautataja man ir tieši tāpat.. pieķeros vienam... un pēc tam kā tas sāp, ja nenotiek kā gribētos... (t)

Es negribu sludināt jebkādu attiecību noliegšanu, drīzāk uzsvērt personīgā es nozīmi. Pirms kāda laika tepat forumā jautājumu topikā meklēju atbildi uz to, vai pastāv paradīze, uz ko man viena no cosmo meitenēm, laikam Līdere, sacīja, ka jā, turklāt tepat uz Zemes virsmas. Beidzot, beidzot es varu viņai piekrist :-) Ceru šo sajūtu saglabāt ilgi jo ilgi ... Tas nenozīmē, ka man pašlaik ir gana, nebūt ne, es apzinos, ka man pieder neizmērojami plašumi un tas vienkārši ceļ spārnos (l)

Ja atgriežamies pie vīriešiem un attiecībām, aizvien vairāk pārliecinos, ka parakstīties uz tām, nezaudējot sevi (nespēju bez viņa dzīvot, jūku prātā, ne par ko citu nespēju domāt utt.), var tikai tad, kad esi nobriedusi kā personība, kad esi gatava būt par līdzvērtīgu partneri, nevis naivu skuķi (šo es attiecinu uz agrāko sevi), kas dzīvo tikai ideālās mīlestības dēļ un pazudina sevi līdz ar šo attiecību beigām. Skumjākais ir tas, ka receptes pret to nav, pret to, lai pat pret savu gribu nepieķertos kādam, tāda laikam ir sieviešu daba (t)

pastāsti, kas ir tas ko Tu darīji, lai iegūtu to savu personīgo es...

Alfresco, tad jau Tu pati arī kautrīga :-P sagrāb viņu un kārtīgi izbučo :D (nu, ja Tu zini, ka viņam patīc)

nav jau tā,ka būtu pasaules gals..vienkārši nu pietrūkst tās mīlestības!

Es piekrītu tam, ka ir stulbi dzīvot tikai vīriešu un attiecību dēļ, ka tas nav pareizi iedomāties, ka kāds cits dzīvi padarīs par paradīzi. Mani iemesli tam visam nāk no bērnības. Un es pati jūtu, ka es gribu apliecināties tieši mīlestībā un jūtās. Man tas liekas visskaistākais, kas var būt. Un es domāju, ka dzīvi pavadīt vienam, ir grūti. Un es gluži nevaru teikt, ka esmu viena - man, ja godiīgi ir daudz kas, un es esmu gandrīz laimīga, bet līdz tai īstajai laimei un garmonijai vēl nepietiek mazliet.
Protams, ka jāiemīl sevi un jādomā pirmāmkārtām par sevi, bet es, piemēram, reti kad ikdienā domāju par sevi, man citi cilvēki ir svarīgāki, tai pat laikā, es pieķeru sevi pie domas, ka esmu diezgan liela egoiste dažos gadījumos.
Un es ticu, ka jo mazāk gaidi, jo ātrāk viss piepildās, bet gadi iet un no gaidīšanas ieraduma tik grūti atbrīvoties :-|

To berry...
Nedaudz kautrīga. Negribu viņu sabiedēt vai likt justies slikti, jo viņš ir pieradis visu pats iekarot, bet es nosirmošu gaidot. Nu kā lai to kautrīgo puišeli pavedina, lai pats tuvojās?

alfresco-kas neriskē tas nedzer šampi! :-D :-D

Nopietni, es nezinu, kā tieši rīkoties. Nevar jau ieskrieties un lekt pa taisno virsū. :-D Pirmo reizi man šāds kautrīgais, parasti visi paši uzmākušies, bet es skaidri zinu, ka viņam ļoti patīku.

Pat grūti nosaukt vienu iemeslu ... Paradoksāli, bet pirmo reizi šo iekšējo mieru piedzīvoju brīdī, kad smagi saslimu un reāli sabijos no tās slimības sekām. Tā teikt, sabruka mana ilūziju pils ar dusmām par savu dzīvi, par to, ka tā ir tik depresīva, man nācās pārvērtēt visu un pieņemt, ka esmu tāda, kāda esmu tikai sevis dēļ un nevis kāda cita nezināma.

Vispār mans ceļš bija (joprojām ir) ļoti intīms un emocionāls; lai saprotamāk - savedu kārtībā gan garīgo, gan fizisko veselību, mazās lietās es vienkārši darīju to, ko vienmēr biju atlikusi uz vēlāku laiku. Un tas man ļoti palīdzēja noticēt sev, ka esmu pelnījusi pilnībā izmainīt savu dzīvi. Un šodien sagaidīju savu zīmi (l) Ceru, ka tā arī materializēsies.

Arī jums es novēlu atrast sevi sevīs pašās, nevis vīriešos (bet bez viņiem pilnībā arī nevajag iztikt :-D )

nu tik skaties ka točna nenosirsmo,ja gribēs tad jau tomēr saņemsies spert soli!

Zini,kas ir pats stulbākais? Viņš grib, ai kā grib, bet nevar saņemties. Tieši tādēļ man vajag kaut kā panākt pretī, lai šim vieglāk, bet es nezinu, kā, lai nav tā brutāli,ka ielēcu viņam pati klēpī. :-D

Grecia, kas ta par zīmi? Mēs arī gribam zināt. :-)

grecia-skaisti!laikam kādreiz dzīvē ir kam tādam jānotiek lai paŗdomātu un visu saliktu pa plauktiņiem.
alfresco-nu tad iebīdi kaut kā to visu,nu ne jau uzreiz lecot klēpī! :-D

Pilnīgi skaļi es to vēl negribu teikt, laikam māņticība, bet tā nevar būt sakritība, ka tikai divas dienas atpakaļ, dodoties vakara pastaigā un 10km dimensijā priecājoties par skaistajām debesīm, es tikai par to vien domāju, kā precīzi iegrozīt dzīvi citās sliedēs, un šodien Tas, neatkarīgi no manām reālajām darbībām, piezvanīja (l) Nē, vīrietis nē :-D

Ja tas būtu tik vienkārši, tad sen jau būtu visu sabīdījusi. Lai nenāktos taisīt jaunu diskusiju - Kā panākt, kā tuvoties čalim, lai šis saprastu, apjēgtu, ka beidzot ir pienācis brīdis man tuvoties un noskūpstīt mani? :-D

Atvainojos, ka piesārņoju diskusiju. (s)

Alfresco, kā viņš ticis Tev noprast, ka tu viņam ļoti patīc? Man šķiet, ka to izmantot ir Tavs vienīgais trumpis, ak šitie kautrīgie :-D Viņš parakstītos uz kaut ko traku, kādu traku atrakciju?