draugs-topošais aktieris un ķibele ap to

Man ir maza pieredzīte, teikšu kā cīnijos.
Es biju Tava puišā vietā, tika paredzēta arī šāda veida aina ar kādu puisi,tieši arī īsfilmai pēc stāsta. Es ilgi lasiju stāstu un domāju, domāju, domāju...
Un beigās izdomāju, ka nespēju, jo tas cilvēks ar kuru man šī aina jāattēlo, es nevaru paskaidrot, vnk nevarēju.
Un es atteicos. Bet es neko nezaudēju,jo atteikumu pieņēma. Atrada citu vietā, jo paralēli man arī ar darbu mazliet grūti bija savienot.
Runājot par tām emocijām, ir tā kā ir. Nav tā, ka nekā nav. Ir tā sajūta, padomā, cik cilvēkam maz vajag. Un ja gadās tie fluīdiņi. Tā kā var būt gan tā, gan tā. Bet tas nebūt nenozīmē, ka viņam Tu neesi vajadzīga. Kad sāki satikties, Tu taču zināji ar ko viņš nodarbojās, un jebkuram īstam aktierim savā dzīvē būs šādas ainas.

nav čirkaini.

Nu par aktiera būšanu tik pirms kādiem pāris mēnešiem tika nolemts tā galēji.
Sākumā vnk aizraušanās gan man,gan viņam bija teātris. Bet tagad viņš sāk pietuvoties šīs idejas realizācijai. Un šogad domā pāriet no sava kursa uz aktieriem.
Pati jau arī plānoju stāties aktieros, bet nu esmu apsvērusi visus mīnusus, tāpēc esmu uz tās robežas starp jā un nē.

Iesaku necelt paniku bez iemesla- aktieros vispirms ir jātiek. Tur neuzņem visus pēc kārtas :-)