Pašlaik mācos otrajā kursā, jomā, kura man šķita man piemērota un interesanta. Mācos budžetā, taču uzreiz gribu teikt, ka nebija tas variants, ka mācos šeit tikai tāpēc, ka budžets. :-D Stājoties, tiešām biju sajūsmā un patika, taču sirds jau tad gribēja ko citu - esmu radošs cilvēks, gribēju saistīt nākotni ar mākslu, bet nesaņēmos un neaizgāju, jo visi kā viens mēģināja atrunāt, ka neesot perspektīvi.
Bet tagad... es neredzu turpinājumu. Esmu sapratusi, ka tas nav ''mans''. Īstenībā tas ir ļoti nejauki, jo pamest pusratā negribas, bet mācīties arī nav motivācijas. Nesaista. :-/ Atzīmes it kā pagaidām labas, parasti izbraucu uz to, ka ļoti laba atmiņa, līdz ar to nemācīšanās neko diži neiespaido. :-D
Es pat nezinu, ko no jums gribu, tāpat gribējās izteikties. Tāpēc ka nevienam savējam negribu teikt, jo tomēr ir daudz ieguldīts, lai es šeit atrastos. :-/ Bet zinu, ka pabeigšu šo, galu galā palicis gads ar kapeikām, un tad sapelnīšu naudu kaut vai ārzemēs un tad mācīšos to, ko esmu vēlējusies. (l) (Tas tā, iedrošinot pašai sevi., :-D )
68
