Nē, nepiemīt. Es vispār esmu diezgan egoistisks cilvēks. Rūpējos tikai par saviem tuvajiem (par tiem es stāvu un krītu, piemēram, par saviem vecākiem, māsu) vai tikai tad, kad to pati vēlos. Esmu laba pret tiem, kas ir labi pret mani. Saprotu, ka šis ir viens no maniem mīnusiem. Arī attiecībās visās (!) vienmēr ir bijis tā, ka mani ucina un aprūpē. Es tiešām nezinu, ko nozīmē izdabāt vīrietim un glaudīt pa spalvai, aptekalēt. Šajās attiecībās laužu sevi, jo vīrietis pret mani ir tik labs, ka pašai gribas būt tikpat un vēl labākai :-) Labs iemesls pārmaiņām :-)