Tieksme rupeties par citiem

Es tapat vien:)bez dziljakaas domas ierakstiju temu, not so serious :)
gribas dzirdet, kadas ir citas..

Man ir katastrofāls šīs tieksmes trūkums! Pat visus istabas augus esmu atstājusi novārtā! (t)

Jāāāa, man ar mūždien šitais ir..
Viens draugs nedaudz saskrambāja pirkstu, bet asinis tā gāzās, ka uzreiz nevarēja saprast, cik nopietns ir ievainojums un es viņam visu laiku bāzos virsū ar bindi, bet viņš mācēja atkratīties no manis :)

Zombijzaurs, kā izpaužas Tava tieksme palīdzēt citiem? :-)

esmu baigi līdzcietīgā, ja kādam bēda, tad es bēdājos līdz, cenšos uzmundrināt, bet pārsvarā jau tas, kurš dziedē bēdu ir laiks! (t)

ne ne, man ir tieksmes sēdēt stūrī un ieslīgt savās domās... :-)

man ar patīk rūpēties par sev mīļiem cilvēkiem. dažreiz pat pārāk uzbāzīgi rūpēties, kā tādai mammai.

Saujā krītiņ, vot :)
mums jāsadraudzējās, varēsim 'auklēt' viena otru :D

Nav man tāda tieksme, agrāk bija, bet, tad sapratu, ka nav tā vērts!

rūpējos par mīļajiem, bet dažkārt vrb vajadzētu bik vairāk.
bet tā, neteiksim, ka baigi rūpējos, bet esmu izpalīdzīga, cenšos neatteikt, ja nepieciešama palīdzība. :-)

Mīļos, jā, rūpēju un sargāju, uztraucos par viņiem. Bet arī tā.. ne pārāk uzspīlēti, cenšos mēreni to izrādīt tikai, lai gan emocijas manī spēcīgi bango. :D :)

Es vairāk tāda līdzjūtīga, nevis ar palīdzēšanu.
Un par tādām lietam, kas otram ir nepatīkamas, man parasti nāk smiekli. (domāju par parastām, ikdienišķām lietām, un, tad uz mani dusmojas.) :-D

MAn ir mode rūpēties par kādu.
Kamēr biju slimnīcā, starp veciem cilvēkiem , kad pati knapi kustējos es lecu ārā lai palīdzētu viņiem piecelties, vai ko padot. blakus man tur bija akla sieviete, es palīdzēju viņai sagriezt ēdienu utt.
Man liekas, ka ta ir tieksme rūpēties par kādu un dziļi just līdzi ar savu labo sirdi.

jā. man atī ļoti patīk palīdzēt cilvēkiem. :-D jo liekas, ka tas ir vienkārši cilvēcīgi. ;-) it īpaši vienmēr cenšos palīdzēt draugiem. kaut vai, ne vienmēr saņemu to pašu pretī. :-|

Nav tādas tieksmes un nav arī laika. :-D

Varbūt zem tā izpalīdzības sindroma slēpjas tas, ka pati vēlies citiem iepatikties?
Tas ir traki, bet man tāda tieksme īpaši nepiemīt, kaut palīdzēt citiem patīk :-)

rūpēties - nē... bet es ļoti daudz prātā pārcilāju dažādas domas " vai tikai es šo cilvēku neaizvainoju" , " nevajadzēja tā teikt, nevajadzēja tā darīt" utt. gribās būt saskaņā ar visiem un visur,kaut gan apzinos, ka tas nav iespējams, es varu arī būt super laba pret kādu un vienalga viņam nepatikt.

Man tāda tieksme galīgi nav izteikta. Es drīzāk esmu egoiste, kas pat ģimenes locekļiem un radiem piezvana pienākuma pēc reizi mēnesī, biežāk vienkārši neprasās.
Es jau sen esmu sapratusi, ka uztraukties un raizēties par citiem nav auglīgi.

rūpēties isti nē, bet izpalīdzēt cilvēkiem gan! es tā īsti neprotu pateikt nē, ja nav apstākļu, kas man neļautu palīdzēt :) bet nu draugs mani audzina, ka es esmu pārāk laba un tagad jau es nedaudz sāku piebremzēt savas glābšanas misijas :D

Ta ir mana karma!Man tas sagada ari loti lielu prieku! :-)