Vienam vīrietim es simpatizēju. To es zinu pēc visas tās uzmanības utt.Sarakstos ar viņu, bet nu tādā stilā ko darīji, kā ar darbiem.
Es zinu, ka ar savu pretimnākšanu, mūžīgo izpalīdzību un galvenokārt jau atrakstīšanu es dodu cerības, kaut reāli zinu, ka nekad ar šo cilvēku kopā nebūšu, pat neko negribu, jo, pirmkārt, mani viņš nesimpatizē, otrkārt, man ir attiecības. Bet laikam esmu drausmīga, jo nedomāju iespringt, man patīk tā uzmanība un viss. Tas vārbūt ir pašapziņas trūkums. Ikdiena šādu ekstru nav.
7781
