:/ kad attiecībām nav nākotnes....

Tad kad iepazinos un aizgāju uz randiņu ar pilnīgu svešinieku un nebija sirdsapziņas pārmetumu... Izvērtēju, ka dzīvojam tikai blakus dzīvošanas pēc un no mīļotajiem cilvēkiem esam pārtapuši draugos. ;-)

kāpēc Tev liekas,ka nav?

jā,ir bijusi tāda sajūta un tā arī izrādījies,ka nav nākotnes :-/

Hmm, man tā ik pa laikam uznāk, ka liekas, ka mans vīrietis nav mans, ka esam kopā tikai pieraduma pēc. Protams, abi runājam par nākotni un tā, bet man reizēm liekas, ka es viņu neredzu ar sevi, nav man tās sajūtas. Un, kad atkal paskatos no labās puses - vai man vēl labāks būtu?!
Reizēm es tiešām domāju, ka ir vieglāk būt vienai nekā esot attiecībās. Bet nu jau gandrīz 3 gadus esam kopā un negribētos tik vienkārši to visu palaist garām..kaut reizēm rokas nolaižas.

Es par nākotni nedomāju (attiecībās), jo tā ir tā lieta kuru nevari izplānot, ja esi laimīga ar šo cilvēku dzīvo, izmanto jo citas sievietes (cik te palasa) ir kopā ar tādiem džekiem kuriem normāla attieksme pret sievieti ir sveša. Bet ja tava sūtība ir apaugļoties uz laist pasaulē sīko, būt bērna māte tad uzskatu ka tam ir domāti spermas donors... ;-)

Es zinu, ka nav nākotnes (nu, tik noteikti nezinu, bet, ja ir, tad ārkārtīgi komplicēta), BET dikti gribu pārliecināties, ka nemaz arī nevajag. :-D (t)

Mēs abi to sapratām...neredzējām nākotni, neplānojām neko, nepavadījām laiku kopā utt. Tikai liels pieradums.

man kaut kā pēdējā laikā liekas,ka nav ko iespringt..
nevar skatīties uz cilvēku un domāt-tā,šitas būs manu bērnu tēvs,mums būs ģimenes auto,kāzas un suns un māja :-D

man liekas,ka jādzīvo,jāpriecājas par kopā pavadīto laiku un skaisto dienu (l)

jo mazāk iespringstu,jo mazāka iespēja,ka būs vilšanās un sāpēs..

protams,ir jāizvēlas vīrietis,kurš piesaista,jo nevar jau zināt, bet nav ko iespringt.

īpaši jau ņemot vērā to cik jaunas meitenes šeit ir,lielākoties ;-)

tas viss jau būtu skaisti,par to kopā pavadīšanu utt. ja vien viņš neatrastos 2,5 tūkst.km attālumā un uz LV vispār nezin kad brauks :-/

tad jau es neceptos :D

nu,tad Tevi var saprast,jo kaut ko gaidīt,pat nezinot,kad sagaidīsi ir smagi..
gribas taču mīļumu un uzmanību.

ilgi jau jums tā?

man ir bijis ta,ka iepazīstos virtuāli ar kādu,tad satieku un tad vēl komunicēju,bet aiz vien mazāk..toties es zinu,kad viņš būs lv,tikai man jau ir pazudusi interese,jo pietrūka viņa uzmanība un šaubos vai pēc 2 randiņiem viņš uzskata mani par savu draudzeni un nekrāpj :-D

Es sapratu, ka attiecībām nav nākotnes tad, kad visu laiku izjutu emocionālu diskomfortu, visu laiku cietu, pārdzīvoju, respektīvi, attiecības deva vairāk slikta nekā laba.

kad vairs nebija prieks no attiecībām, kad sapratu, ka tā nav mīlestība, ko jūtu pret to cilvēku..

nu šī ir 4x kad viņš ir prom ārzemēs.
visu laiku esmu uzticīgi gaidījusi atpakaļ...
bet šoreiz kkā ilgāk prom..
aih, vispār nezinu kā būs...
neesmu vairs maza meitene,kura var gadīt nezin cik ilgi..
viņš gan saka,ka to visu darot mūsu dēļ,bet es kkā neesmu parliecināta ka sagaidīšu to rezultātu (e)
tas mani nedaudz baida!

a cik ilgi esat kopā, cik jums gadu un vai dzīvojat kopā..?

Man ar bija uznākusi tāda kā krīze vai kas, domāju, vai ir jēga, vai būsim laimīgi utt., bet, paskatījos uz to visu foršo, savācos, mainīju savu attieksmi un ieraudzīju, cik ļoti mīlam viens otru! (l) (l) (l)

Tagad esam kā no jauna iemīlējušies! :)

Bet, ārzemju situācija ir tik tiešām sarezģīta, jo tā ir neziņa!

Diemžēl, vienīgi Tev pašai jāizsver visi plusi un mīnusi, vai ir vērts. :-/

man laikam tā gaidīšana būtu pārāk smaga,man būtu jāzin cik ilgi,tad es varētu sagaidīt,bet gaidīt kaut ko,nezinot cik ilgi vēl..
nevarētu,grūti dzīvot neziņā..
laikam,ka es arī baidītos par savu vietu un to vai tiešām viņš man ir uzticīgs..

paldies par atbalstu
no domām vien var sajukt prātā,bet es turēšos..

jāatrod kāda nodarbe,lai par šo tēmu vislaik nav jādomā

turaties un novērtējiet to,kas jums ir blakus 8-) :( (s)

No savas puses varu teikt, ka ja saak intereseet citi viirieshi un saveejais vairs neraisa nekaadas sajuutas, tad beigas jau ir :-(