Vēršos pie Jums dāmas, iespējams kāda jau lasīja manu iepriekšējo diskusiju- neesmu eņģelis, krāpu savu draugu, pašlaik uztveru viņu kā savu labāko draugu, bet ne par to mana sāpe... :-/
Es katru dienu vairākas reizes iedomājos par savu mīļāko, kurš reeeeiz bērnībā pluss vēl bija mans draudziņš. Mums ir vienkārši amazing labs sekss, man patīk, un es sev to prieku neliedzu. (l)
Bet lieta tāda- es par viņu sāku par daudz domāt, bieži redzu viņu savos sapņos, šad un tad mēs aprunājamies, bet viņš no mana prāta nepazūd.
Kaisle vai mīlestība jeb "lielas" simpātijas?
Nejau būšu ieķērusies savā mīļākajā? 8-)