beigas!kā tās pārdzīvot.

Bet tā ir, tad,ja sāp,liekas,ka nekad vairāk nav sāpējis.

izmest no redzes loka, un ar laiku arī pazudīs tās sāpēs, ne sajūtas, bet tieši sāpes...

varbūt, bet kā, lai saņemos un apsolu sev,ka nepazemošos un nerakstīšu viņām. Tik grūti vienkārši paņemt un izmest visu,kas bijis :-|

Dzīve ir pārāk īsa,lai par ko bēdātos.

Laiks.Laiks dziedē visu:)Esi pacietīga.
Pēc iespējas mazāk domā par viņu.Nodarbini sevi ar kaut ko, ko tev pašai patīk darīt.
Uzraksti atvadu vēstuli viņam,kurā izsaki savas emocijas.Tad sadedzini vai saplēs un izmet :) Man palīdzēja, kļuva vieglāk ap sirdi ;)

nu izdzēs telefonu, nobloķē draugos, skaipā, izdzēs kopīgās fotogrāfijas, nu ja tu esi lupata, protams, ka grūti izdarīt, bet ja tev gribas skaistu dzīvi un labas attiecības, tad vnk vecajām ir jāļauj iet...

pēdējo reizi,kad es iemīlējos un izšķīros ar čali, es gandrīz divus gadus nevarēju veidot attiecības. Visus tos divus gadus es dzīvojos tāpat, nevienu nepielaidu sev klāt un negribējās. Un te uzradās viņš, tā bija kā mīlestība no pirmā acu skatiena, viņš man ir dārgāk nekā pašas dzīvība.. Es vnk nevaru iedomāties kā es eksistēšu bez viņa un cik ilgi man vajadzēs "salāpīties" :-/

Darga, kaa man zel tevis, kaa man zel meitenu, kuram trukst pasvertejuma, kaa zeel tadu lupatu, kas bez dzeka ir nekas
, kas bez vina neko nevar izdarit un skrien vinam pakal. Vai tad tev savas dziives nav? Dzive ir parak iisa, lai to izniekotu bedajoties. dzivo sev un aizmirstu to, kurs tevi nav pelnijis!

Laiks un jauns vīrietis ;)

jā,laikam, jūtas pret viņu mani pataisījušas par lupatu. Vēl pirms pāris mēnešiem es biju normāla. Bet es vismaz saprotu to, ka es nevaru pazemoties un rakstīt viņam. Pretīgi :-(

sāp dikti,liekas,ka nekam nav jēgas,bet vajag savākties un dzīvot..
bet tas ir ilgi un tam vajag daudz laiku..

bieži te tiek dzirdēti tādi jautājumi- kā lai viņu aizmirst? kā lai izdara tā lai vairs nesāp?
nu, te tas bieži tiek teikts un taisnība arī ir- tikai un vienīgi laiks to dziedēs,kā arī jaunas attiecības. Aizmist- tu viņu neaizmirsīsi, bet ar laiku tu sapratīsi,ka viņš nemaz nabija tik ideāls un tāds ar kuru tev bija lemts palikt kopā mūžīgi mūžos.
un tad kad nāks tāds, tad arī sapratīsi,ka labi vien ir ka izšķīrāties.

sākumā tu būsi bēdīga, tad kādu laiku ienīdīsi viņu, un tad tev paliks vienalga. un tad tu sāki izbaudīt brīvās meitenes statusu.[man tā vismaz bija]

Nesēdi majās,un nebēdājies,labāk ej ar draudzenēm ballēties! Es vienmēr šādi "nositu" bēdas :)

Lasu meiteņu ieteikumus un arī pati iedvesmojos! Ceru, ka arī pārdzīvošu to, kas mani gaida pēc pāris nedēļām - attiecību reāla izbeigšana un pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu. Neesmu lupata, bet grūti, jo pieradums ļoti liels... :-( :-( :-(

sev apsolu? vnk nerakstu un viss, jo apzinos, ka nav jega....
aizgaja, tad pats vainigs-pameta, vel jo vairak!
kam man tads...kas nenoverte!

laiks. sis nepieludzamais laiks.

un vnk neraksti. izdzes visu!

es arī esmu līdzīgā situācijā!Kopā ne cik ilgi nebijām, bet paspēju samīlēties nemaņā, tagad man ir tiiik grūti :-/

katte, nu, bet padomā pati, vai tā bija mīlestība, ja tik ātri jau jāšķiras? ;-)

Nu nebij' tak, protams, bet kkas tik traki pie viņa vilka,bet nu...ai,zinu,ka ilgi vēl mocīšos!Kāpēc es tik ātri pieķeros un tik ilgi pārdzīvojku?