Man jau nešķiet, ka drēbes ir tās pirmās nepieciešamības preces. Un tiešām zinu, ko runāju - līdz nabadzīgajām ģimenēm reti kad nonāk tās preces, kuras ziedotas caur tiem kantoriem. Un labākās, protams, tiek atlasītas. Vispār manas bērnības drēbes man ir ļoooti mīļas, neceltos rokas izmest ārā, jo daudzas ir bijušas māmmiņas roku darbs, kā arī ar katrām saistās īpašas atmiņas. Tapēc visas stāv laukos, saliktas skapī. Bet tās, kuras pirktas salīdzinoši nesen un nenēsāju atdevu vienai meitenei, bija ļoti priecīga, jo drēbes labas un maz valkātas, bet tās, kuras savu laiku jau nokalpojušas, vienkārši izmetu ārā! :)