šodien pēc vakardienas ballītes jutos pozitīvi uzlādēta,pie tam vel tik fantastiska pavasara saulīte (l)
pirms kāda laiciņa beigusi runāt ar draudzeni skatos,ka viņa atkal zvana...viens no maniem jautājumiem..vai kas ir noticis?uz kuru man atbildēja..ir gan noticis..vakar nomiris mans lauku onkulis.nu mana lauku tante ir palikusi viena ar lielu lauksaimniecību...kā man sirds salecās.te no rīta prieks un jau pēcpusdienā bēdas.lieki piebilst,ka viņi abi man ir kā otra ģimene pie kuras pavadīts daudz laika lauku darbos,braucienos u.t.t.tieši tur esmu pavadījusi savas skaistās bērnības vasaras,iepazinusies ar saviem lieliskajiem draugiem un iesākusi tusēšanās gaitas! (l)
man tikai ir sanācis ik pa laikam iebraukt mazliet paciemoties,bet nu es būtu gatava kaut vai pārvākties uz turieni,jo nu visi lauku darbi ir uz vienas sievietes pleciem...nu būs pienākums iet un palīdzēt vel vairāk nekā iepriekš.. :-)
pie tam izrādās,ka ārsti nav pamanījuši vēzi..kā tas ir iespējams?kā var ko nepamanīt,ja cilvēks katru gadu iet uz pārbaudēm?tad man jautājums...KAS PA VELNA VESELĪBAS APRŪPI MUMS LV IR?manai omai arī ilgi nevarēja noteikt,kāda vaina..kamēr mums bija jānoskatās kā vēzis apēd dzīvu cilvēku.
vienkārši man ir apnicis iet uz bērēm,visu laiku šajā dzīvē es ko zaudēju.katru gadu vismaz vienas bēres uz kurām jāiet,bet kāzas...NEVIENAS JAU 6 GADU LAIKĀ!
nu jā,tādas te manas pārdomas par dzīvi šodien.
piedodiet ka tik gari..gribējās sāpi kur izlikt...