Attiecības

man ir precīzi tas pats, pilnīgi :-D

Kaut kādas nejaukas spēlītes ar otru cilvēku.
Vajag variantu, kā pārtraukt tādu rīcību? - iedomājies sevi tā otra vietā.
Te ir n-tās meitenes, kas pārdzīvo līdzīgu vīrieša uzvedību..
Un kādēļ, lai puisis pēctam nesauktu meitenes par maitām, cūkām utml.
Eiforija skaitās.. sviests kaut kāds..

Iemīlēsi kādu no sirds, mainīsies. :)

man tas ir visticamāk tāpēc, ka vienreiz tiku pamesta no puiša puses, kuru tiešām mīlēju, laikam, tāpēc pret viņiem attiecos tā kā visdrīzāk viņi parasti attiecas pret sievietēm.. :D

Saprotu, ka skaitos maita vai vēl kaut kas tāds, bet tas nemaina manu rīcību.
Ir labi uz mēnesi un tad, kad cilvēks pieķeras, man liekas, ka mans darbs te ir darīts un viss, esmu prom.
Laikam bērnības trauma.
Pat iedomāšanās, ka esmu cita vietā, man nelīdz. Diemžēl.

cloo +

Tad tadel tik daudz viriesu, pret kuriem izturos nievajosi, doma, ka isteniba esmu vinos ieintereseta ! Paldies meitenes! :D

Man liekas, kad patieshaam atnaaks iistais, taa vairs nebuus pat praataa dariit. Vienkaarshi pashai sirds saapees, ja atlausies ko nejauku. Pamest liksies shausmiigaak kaa tikt pamestai.

Man šķiet, ka pamest vienmēr ir briesmīgāk... jo tā ir TAVA atbildība, TAVS lēmums... tas ir sarežģīti.
Es vienkārši par to iedomājos pēc karinjo teikuma par īstumu... :-)

Salome
Ja, bet Tu tik un ta labak pamet, nevis tiec pamesta, vai ne ta? ;)

Kaķi, man vienmēr ir tāda naivā pārliecība, ka mani jau nepametīs. :-D Un, jāsaka, ka ir bijuši momenti, kad es darīju tā, lai otram rastos vēlme pārtraukt attiecības.. tikai tāpēc, ka pašai tas šķiet ellīgi grūti.

Man ne tik daudz sagaadaa gruutiibas pienemt leemumu, bet tas, ka nodariishu kaut mazaakaas saapes tam cilveekam. Nevietaa pateikts vaards kaut vai... tik gruuti tad sev piedot. Bet ja iisti nav miilestiibas, tad attieciibu bojaashana tik vien kaa kompensee kaut ko pashai sevii, iespeejams ieprieksh nenobeigtu, un taa mierinja kaa nav taa nav un iisti nozjeelas, ka otram saap ariidzan.

Es loti pardzivoju ,ja nodaru pari-esmu nodarijusi un nespeju to aizmirst-nekad netiksu tam pari!Zinu! (t) Man noteikti vieglak dzivot,ja man nodara pari! (t)

Emmanuelle
Par pēdējo teikumu - ar mani ir tieši tāpat :-/

Ja tu pati saki, ka bērnības trauma, tad reāli tas varētu nozīmēt vnk aizsardzības mehānismu. Piemēram, man lielas grūtības sagādā atzīšanās jūtās, jā, es labāk ciešu nekā nolieku sevi pa sitienam (es tā tiešām jūtos), iespējamam atraidījumam. Es it kā tuvojos kādam, bet jau nākamajā brīdī atkal esmu ledus karaliene, riebīga, asa utt. Vai īsta iemīlēšanās to maina? Nezinu, jau trīs gadus gandrīz vai jūk prātā viena čaļa dēļ, bet es tik un tā nespēju pārvarēt sevi (t) Zems pašvērtējums vai viss kopā?

Ziemas roze-man briziem liekas ,ka mes kaut kur esam lidzigas!Tiesam! :-)

Emmanuelle
:-)
Jā, bet tiešām tā ir - man ir āāārkārtīgi nepatīkama tā sajūta,kad esi otram pateicis vai izdarījis ko ļaunu.Tādos brīžos sevi šaustu - nu kāds velns mani dīdīja tā darīt (e)Varbūt esi redzējusi Fellīni filmu "8 1/2", kur viens no filmas varoņiem saka aptuveni šādus vārdus:"Ir liela laime,ja var nodzīvot dzīvi,nenodarot otram pāri. Taču šāda laime neeksistē." Tas laikam varētu būt mans mierinājums vai attaisnojums/attaisnošanās brīžos, kad sagrēkojos :-) :-)

Ziemas roze-tie ir tiesam labi vardi!Es noteikti gribu redzet so filmu atkal-liekas kaut kad esmu redzejusi,bet neatceros! |-)
Ja varetu sakt dzivi no jauna,es noteikti daritu visu citadi!!! |-)