Vēsture

Latvijā

Tie bija pēckara gadi, pēc pirmā pasaules kara. Man šķiet ka bija tie saucamie Ulmaņa laiki. Valsts atbalstīja visādus uzņēmumus, saimniecības, nebija lieli nodokļi, valsts tautai nāca pretīm. Eksports bija lielāks kā imports.

Ulmanjlaiki gan bija pec 25. gada..

Ja nemaldos, tad Ulmaņlaiki sākās no 1934.gada, kad viņš uztaisīja apvērsumu

Kāpēc tas ir svarīgi, tā taču jau ir pagātne? :-D

Bet - pēckara laiks, jaunizveidota valsts, kaut kā taču bija jāatīstās.

Nu jā Ulmanis jau nebija vēl prezidents, bija ministru prezidents, un jau sāka visu to savu apvērsumu darīt.

Minka, 20. gadā Ulmanis nesāka nekādu apvērsumu darīt!!!

LV ieguva beidzot neatkarību,bija jāsak sava valsts, tpc arī attīstījās uzņēmējdarbība, kkā tā valsts bija jāceļ no gruvešiem augšā :)

Tad vēl Ulmaņlaiku nebija un visas rūpniecības iekārtas tika savāktas uz Krieviju, taču tad pieauga eksports iekšzemes produktiem (sviests, bekons, lini).

minka, ieguuglee Ulmanja biografiju! Ministru prezidents vinjsh bija pec 25. gada! Tevis minetaja laika posma vinjsh aktivi darbojas Zemnieku savieniba vai kur tur..Un apversums vinjam vel pat sapnjos laikam neradijas. :D

Par rupniecibu neko daudz vairs neatceros, bet nu eksports viennozimigi cela valsts ekonomiku!

Industriālā revolūcija!!!

Jo pirmo reizi parādījās valsts dotācijas ne tikai lauksaimniecībā, bet arī ražošanā. ražošana šajos laikos visvairāk tika pakārtota lauksaimniecības produktu apstrādei (tas pats mežs, lauksaimnieku produkcija). Tika veidoti kopuzņēmumi (ar vairākiem īpašnieiem, nevīs kā cara laikos, kad bija viens bagātnieks - baltvācietis - īpašnieks šeit parasti). Tika veikta ļoti ātra rūpniecības centralizācija (tas nekas, ka rupniecības kameras piedzivoja uzplaukumu tieši Ulmaņa laikā pēc 15 maija apversuma) un relatīva valsts kontrole, tika piemnēroti jaunie nodokļi, bet paralēti tiem - ljgoti. palika šāds - ne tāds arī baltvaciešu kapitals, bet mazākajā mērā.

Bet visvairāk, tas bija saistīts ar eiroopu kopumā, jo visa eiropa pēc kara pakļāvās ļoti ātrai atveseļošanai (pēc pēckara krīzes relatīvi ātrri sāka atkāpties Vācija, tas arī noveda līdz jau tādai krutai Hitlera varai :)). latvija sadarbojās ar vāciju tieši tradīciju dēļ, vācu valodas šeit vēl izplatības d eļ, bet meklēja arī pilnīgi jaunus noieta tirgus - skandināvija, Anglija, pat dienvideiropa un pat ASV :))

Bet mīluss bija - daudzpartiju sistēma (kā tagad, vispār ļoti daudz bija kā tagad, tikai politiķi vēl ne tādi zaģļi un cilvēki - centīgāki, vairākums - tomēr lauksaimnieki, ruupnieciiba vienmeer bijusi otrajaa vietaa šeit :))

Taads man ir izbijuša vēsturnieka redzeejums, ja man paprasitu vairaak par procesiem, neviss datiem, kurus reti atceros :):)

Sapratu, ka autorei jau nevajag, nju varbuut kaadam citam noderees ;)