Miguela, nu man patīk šitas - ja grib nopelnīt vairāk, vienmēr var nopelnīt vairāk. :-D njā, lai neteiktu vairāk...
Tagad iedomājies, ka Tev nav augstākās izglītības, (un nevis stulbuma pēc neiegūta, bet arī naudas trūkuma dēļ tālajos psrs gados), Tu dzīvo mazpilsētā, kur pēc PSRS sabrukuma nolikvidēti vairāki uzņēmumi, kurā līdz tam diezgan veiksmīgi esi strādājusi, un vienīgais darbs, ko Tu vari dabūt, ir par minimālo algu. Bet Tu jūties pateicīga par to pašu, jo Tev mājās ir trīs bērni, kas ir jāpabaro, jālaiž skolā, jāapģērbj, utt. Nezinu, maniem vecākiem ceļošana tiešām NEBIJA prioritāte. Jo ja jāizvēlas vai aizbraukt ceļojumā (kaut vai uz to pašu Siguldu) vai pabarot bērnus, tad, es domāju, izvēle ir pašsaprotama.
Man prieks, ka Tavi vecāki BIJA tik jauki un veda Tevi ceļojumos, bet nevajag to nostādīt tā, ka tāpēc viņi ir labāki par citiem vecākiem. Nauda cilvēkus nepadara labākus par citiem - tas tā. Jā, es bērnībā neceļoju, bet toties man bija mīļums un sirsnīgums. Un gājiens ar vecākiem pie omes Ziemassvētkos vai pat jebkurā parastā dienā, sniedza vairāk prieka kā kāds attālāks brauciens. Tiešām - kādas kuram prioritātes. Man tādas ir - ģimene un savstarpējās attiecības, nevis materiālās lietas, ko man kāds var sniegt. ;-)