Cik daudzas te ir bez darbinja?

queen, man nav zināšanu. loģiski,tāpēc arī nevaru atrast.Tak kaķim skaidrs,ka ja ir darba pieredze un zināšanas, tad ir viegli atrast darbu.Priecājies, Tev ir kruti draugi! 8-) es būtu lepna.

ja es pareizi saprotu, kas ir briedis, tad tā drīzāk ir ironija :-D Parasti ir tā, ka tie, kuriem ir darbs, domā, ka tiem, kas nestrādā, ir nauda, līdz ar to dod visādus "labus" padomus, piemēram, iet mācīties visādos kursos (kuri, protams, ir "bezmaksas"), paaugstināt kvalifikāciju, elementāri samācīties visādas valodas (yeah right :-D ) blā blā blā

Man pēdējais semestris augstskolā, pieredze arī ir, bet darbu jau kādus 2 mēnešu nevaru atrast :-/

Viss atkarīgs no:
veiksmes,
pieredzes
laba iespaida :) Tik viss "easy", un varbūt kāda atradīs darbu uzreiz, bet pa 200.00 ls, bet otru kaut kur gaida labāks darbs, tikai drusku jāpagaida :) Liktenis , bet pamanīju, ka nav tā, ka gadiem neizdodas, ja kaut ko dari :)

es šodien visu dienu jau izsūtu cv un pieteikuma vēstules, man jau roka sāp no rakstīšanas un klikšķināšanas :D

hell, vai tad tik vakanču ir :)???

nu es sūtu na haļavu, uz uzņēmumiem, kas man patīk, sen jau vakances vairs neskatos, jēgu neredzu nekādu, ja tur piemēram, kā cv online var redzēt, ka vienu sludiķi 18 tk cilvēku apskatījuši, nu nereāli tak :D

Neesmu nevienu darbu savā dzīvē meklējusi tā īsti ilgstoši, parasti paši no sevis ātri uzrodas un esmu diezgan "nagla" un nebaidos jautāt vai kāda vakance nav priekš manis?(tā agrāk bija).

Lielākā daļa cilvēku nemeklē sev atbilstošu darbu, bet meklē kaut ko krutu. Man arī ir daži tādi draugi, kuriem nemaz nav to specifisko zināšanu, pieredzes tajā jomā, kurā viņi vēlas strādāt, bet viņi sēž un gaida, vai sūta CV uz tiem amatiem, kuros viņus 100% neņems, jo viņi tam vienkārši neatbilst. Pēc tam protams čīkst, cik ir grūti, darba nav utt. (t)

Hmmm Latvijā tie bija 2 mēneši, kuru laikā, ja meklēju, varēju nomainīt darbu.
Kad nolēmu pārvākties uz ārzemēm un izvēlējos valsti, man pagāja 5 mēneši līdz tiešām atradu saviem mērķiem atbilstošu , ļoti labi apmaksātu un labu darbu. Pa vidam ceļoju, apguvu dažādas citas zināšanas profesionālajā jomā un dzīvoju no ietaupījumiem + ar vīrieša atbalstu.
Mans ieteikums ir nospraust mērķi- ļoti konkrētu un skaidru un tad iet uz to lai tur vai kas. Nekad, nekad nevajag padoties un viss piepildās.

es arī 2 mēnešus meklēju.. ja sākumā likās - būs ok, noteikti kko atradīšu, tad tagad vairs tā nešķiet... :-/ esmu bijusi uz 7 darba intervijām, bet tālāk tā arī neesmu tikusi.. nesaprotu, kā lai to karjeru attīsta.. kāpec vieniem tas izdodas tik easy, bet citiem tik grūti...

Viss atkarīgs no darba devēja. ja gadās pretī normāls atsaucīgs cilvēks tad var iet un jautāt- Vai nav kāds darbiņš priekš tevis? Bet skaidri zinu ka vienalga kāds būs darba meklētājs, mans priekšnieks viņu pasūtītu 3 mājas tālāk. Viņa uzskati ir tādi, ka mums nevienu nevajag, ja vajadzēs rūpīgi sameklēsim tieši VIŅA prasībām atbilstošu, bet nekad viņš savā uzņēmumā nemeklēs kādam citam brīvu vietu. ;-)

hetere, tevi vismaz uz intervijām aicina, mani pat uz tām nē :D, bet nu acīmredzot nav vēl mans laiks pienācis (e)

hellish - tās intervijas jau neko daudz nedod, ja tālāk netiec.. tagad jau sāku domāt, ka esmu kkāda kreisā, ja pēc sarunas dzīvajā neko tālāk nepiedāvā.. :-/

man nav variantu, kā vēl var atrast darbu /ja nav paziņu, kas iekārto/ redzu, ka ar cv sūtīšanu nekur tālu netieku..

pastāstīšu jums savu pieredzi, varbūt iedvesmos. Kad meklēju darbinju rūpīgi atlasīju vakances kurās tieshām gribētu strādāt, bet kad man zvanīja un aicināja uz intervijām, atteicu jo iekšā bija sajūta ka tas nav man. Un tad vienu dienu aizsūtīju CV uz vietu, par kuru likās, ka man tur izredžu darbu dabūt nav, izglītības, vecuma un pieredzes trūkuma dēl. Bet nākamajā dienā vinji piezvanīja un uzaicināja uz interviju. Gatavojos ne pa jokam, izpētīju visu pieejamo info par vinjiem, aizgāju labi informēta, labi ģērbta un mēģināju atstāt mērķtiecīga cilvēka iespaidu. Vinji solīja piezvanīt nedēlas laikā, nepiezvanīja, nu neko zvanīju pati un prasīju kā iet ar atlasi, un vinji uzaicināja uz 2. kārtu. To arī manuprāt veiksmīgi izturēju, bet atkal klususms no vinju puses, un es atkal zvanīju, un vinji mani uzaicināja parakstīt līgumu (l)
Šobrīd strādāju ar labiem rezultātiem un saņemu attiecīgu atalgojumu. Bet tas nebūt nav mans galamērķis, es zinu ka iešu tālāk, tikai vispirms vēlos sasniegt griestus šajā darba vietā, iemācīties visu ko vien varu un izmantot visas iespējas :)

es esmu bez

Creol - malacis :-) es nekad nezvanu, tā arī varbūt ir mana kļūda.. paldies par pieredzi :-)

vēl es nesaprotu kāpēc daži uzņēmumi izsludina konkursu, paiet mēnesis un atkal ieliek to pašu sludinājumu..tiešām neviena piemērota kandidāta pirmajā reizē? vai arī darba ņēmējus neapmierina darba apstākļi..Guess, DEAC.. un mūžigais Gints Bude, kurš jau cik gadus nevar atrast audzēkņu atlases speciālistu...

es darīju tāpat kā creol ar savu pirmo darba vietu, man liekas, ka ar otro arī, treši nebija jēgas, jo viņi man pēc pāris h jau piezvanīja, arī tagad es rīkotos tāpat, ka uzaicinātu uz interviju, un nepiezvanītu!!

Es mekleeju jaunu darbu aizsuutiiju cv nu jau uz trim intervijaam esmu bijusi divaas vietaas iesu pameeginaat paskatiities kas un kaa :)