iesprūdušās emocijas

mācos izrādīt un izlikt ne tikai pozitīvās, bet arī negatīvās emocijas, savādāk var sajukt prātā, nu vismaz es...

man ari tiesi ta pati problema,man ari ir sakrajies,bet atskiriba man nesap,man neka negribas darit,es tik gulu ,gulu ,gulu un nesaprotu,kas ar mani notiek

nu nevaru, nemāku izlikt - ja tā problēma būtu vismaz kāds cilvēks, tad jau varētu uz to pašu cilvēku visu izlādēt :-D bet šajā gadījumā tā ir ģimene, mīlestība, kur principā cilvēki nav vainīgi.. :-/

gan man sāk palikt grūti es savas emocijas mēdzu rakstīt uz papīra, man palīdz tas tik līdz asarām. Rakstu visu,kas uz sirds, rakstu bieži pat nesakarīgi, arī rakstu jautājumus, visu, visu kas sāp un, kas rada sāpes. Šīs papīra lapas gan tiek sīki,sīki saplēstas vaisadedzinātas.

Man gan nav problēma tik līdz asarām, bet varbūt vari pamēģināt skatīties kādu riktīgi emocionālo filmu? Galvenais ir panākt, ka sāc raudāt, tad jau varēsi izraudāt vismaz daļu savu sāpi, ja ne visu!

ja nav asaru, tad nevajag.

nesen skatījos skaistu filmu, beigās nobirdināju asaru, bet tas bija viss. kaut gan, laikam jāpameklē filma ar saistošu tēmu, kura mani uztrauc, tas varbūt palīdzētu..
rakstīšanu neesmu izmēginajusi, ja nekas nelīdzēs, tad tā arī darīšu
paldies vispār par ieteikumiem

Kad man ir emocionāli slikti, skumji, dusmas, emocionāls bezspēks vai jebkas cits, es eju uz treniņu. Tas ir tas, kas man palīdz aizmirsties uz tām pāris stundām, un izlādēt negatīvo enerģiju, iegūstot pozitīvo enerģiju un jaunu sparu. Ja nav treniņs tajā dienā, tad eju skriet laukā. Tas ir vnk super, galvu saved kārtībā, viss pats saiet "pa plauktiņiem" skrienot. :-)

Varu pateikt kas man palīdz:
1.Runāšana, bet ne ar cilvēkiem. Vienkārši tā sajūta, ka tiec uzklausīts un netiec nosodīts, atraidīts. Kaut vai suni apķert un izstāstīt visu kas sāp. Neviens neizpļurkstēsies, būsi izrunājusi kas sāp utt
2.Visa uzrakstīšana un spēšana novērtēt uzrakstīto.
3.Aizmukšana prom no sabiedrības, no visa. Tā, lai var būt tikai ar sevi, savām emocijām. Vai kaut vai citā sabiedrībā ''iemesties''. Vienkārši tikt prom no visa. Bet tas gan labāk palīdz aizmirst.

Šķiet,ka tu vismaz zini,kas tev iekšā sakrājies un ko gribētu dabūt ārā.
Man ir apgriezti-pēdējā laikā ir skumji,sāpīgi,asaras ik pa laikam,bet es nezinu kāpēc.Es nezinu,kas man no sevi jāizdabū(pareizāk-kas ir tas,kas no manis grib izlauzties).Jūtu tikai to,ka tas ir kkur dziļi manī...

man parasti tādas skumjas uznāk, kad sadomājos par kaut ko - respektīvi, par lietām, kuras es ļoti vēlos, bet kad man bail, ka tomēr dzīvē ne viss sanāks kā es vēlos. izklausās smieklīgi, bet tā ir. nu ko es daru - neko, pagruzos, bet tad atgūstu ticību sev un pāriet.

Moš palīdzētu vnk piedzeršanās ar labāko draudzeni :)

Tad arī droši vien savu sāpi izrunātu un varbūt pat izraudātu!

Šodien tiesi 5. diena ;)