dzīvošana kopā

Es dzīvoju 25m2 dzīvoklī...un jā, vannasistaba ir telpa kur jūtos kā savā stūrītī :) Tā kā nepārdzīvo, viss būs labi :)

Gemini, kāpēc tev vajag savu gultu virtuvē? :D

Gulta varēs būt arī istabā :-D
Tapē, ka mūsu gulta vispār nav divguļamā, otrkārt ir sabrukusi, treškārt tajā vel guļ dzīvnieki. |-)

o! būs arī jātaisa štābiņš! :D

Biju pārliecināta, ka būs grūti, jo vienmēr ir bijusi sava personīgā telpa svarīga, un dalīties arī ne īpaši patīk. Bet, kad sākām dzīvot kopā, ne reizi nebija nekādas diskomforta sajūtas, laikam tāpēc, ka man viņa sabiedrība nebesī, un žēl priekš viņa arī gandrīz nekā nav.
Pluss tāds, ka kļuvu kārtīgāka. un vēl ēst gatavot iemācījos :)

ja tu runa par to, ka tev negribas dalit vannas istabu ar vinu(wtf???), tad spriezuk, ka neesi gatava kopa dzivosanai.
un vsp, kur ta lai vins cura?

Norādi tad viņam īsto vietu, uz paklājiņa pie kājām un čurāt var iet tikai 3x dienā, un lai nolaiž podam vāku pēcāk :-D

Un tas ir tīrākais Ego. Phe...

nebija domāts, ka nevarēšu sadalīt podu! :D
nē, tad ir brīva pieeja!
bet drīzāk plauktiņus un brīvo vietu..

Bengāli, ne jau es pie tevis ievācos, bet čalis, cik tad viņam to mantu :-D Manam vīram, piemēram, skapī divi plaukti, vannasistabā puspauktiņš, koridorā un skāpī pāris pakaramie un viss, pārējā platība ir man, kur es bāžu un bāžu, un vietas nav un nav :-D

acīmredzot, neesi gatava/ negribi dzīvot kopā!
man ir bijušas divas ilgstošas attiecības, bet ar nevienu neesmu dzīvojusi kopā, man jau sāka krist uz nerviem tad, kad vairākas dienas pēc kārtas pie manis dzīvojās.. :D

Jāsaka, ka neskatoties uz to, ka man ir svarīga mana teritorija, iepriekš biju par to domājusi, kā būs dalīties savā teritorijā ar kādu citu, taču, uzsākot kopdzīvi ar savu draugu, kaut kā pieņēmu viņu kā pašu par sevi saprotamu un nebija nekādu problēmu. Protams, ka sākumā kādreiz izspurka vārdiņš "mans", bet mēģināju pie tā piedomāt, jo tās tad jau bija mūsu mājas, nevis tikai manas.

Vai nu tu esi jauna un faktiski neesi gatava kopdzīvei vai arī Tev ir īpatnēji uzskati.
Kādēļ vispār esat nolēmuši uzsākt kopdzīvi?

Es netiku tam pāri, jo man tādas problēmas vispār nebija!! :D
Nekad nebiju aizdomājusies, ka man nebūs personīgās zonas, utt... Tu tiešām gribi ar viņu dzīvot kopā? :D varbūt ka nevajag? ;)

Es arii ar puisi dzivoju kopa un mana vietinja kur es varu pavadiit vienatnee ir vannasistaba (l)

Mēs neviens ne pie viena nepārvācāmies.Sameklējām abi dzīvokli un sākām dzīvot kopā.
Sajūtas bija tiešām pacilājošas.Man īsti nebija kam tikt pāri,jo-kā es mēdzu mājās pusi dienas novazāties ar saņurcītiem matiem,tā es to turpinu darīt tagad.Neredzu jēgu nezin kā cacoties tikai tāpēc,ka redz' ar džeku dzīvoju.
Jādala mums arī nekas tā nav.Katram savs portatīvais,katram savs mp3.
Ok,man sākumā šķita,ka nebūs ne brīdis miera-visu laiku būs viņš mājās,būs jākomunicē.Nevarēšu es nolīst klusumā,mierā padomāt,parakstīt,pamācīties.Bet nē-viss ok.Man pietiek vienatnes laika,kad viņš ir darbā uz 24h maiņu vai savā skolā,vai ar saviem draugiem kko pasāk kopā.
Ak,jā-es ienīdu to,ka man ar viņu jādala sega.Tas tāpēc,ka viņš pa miegam visu laiku grozās un ietinas segā tā,ka man tik pat kā nekas nepaliek.Taču,tas tika atrisināts-mums tagad ir katram sava sega un miers mājās :D

Vīrietis ievācās pie manis. Man arī ir tikai 1 istaba, un vienmēr ir gribējies lielāku dzīvokli, lai varētu viens otru netraucēt kādu brīdi. Īpaši nospiedoši tas nekad nav bijis, bet es nesūdzētos par lielāku platību un savu stūrīti tajā :)
Un, protams, ka pierod staigāt neuzkrāsotu seju un reizēm nemazgātiem matiem, kaut gan tos es mazgāju sevis dēļ, nevis vīrieša dēļ...